Neizlasīju visu diskusiiju, diemžēl nav laiks iedziļināties visā diskusijā, bet atbildot uz pēdejo jautājumu " bet gan kāpēc tā notiek" .... !? var atbuldēt sekojoši - cilvēks meklē mīlestību!
Tagad mani noraks visas tās klaigājošas avis, kas saka, cik slikti tas ir, bet nu, kamer dzīvē nav pieredzēts, ka vari satikt cilvēku, kurš liek justies savādak nekā Tavs pašreizējais draugs, to nesaprast.
Mans stāsts ir pavisam vienkāršs. Man ir zem 30 (26), vinam drīz 40 (39). Viņš grib mani, es viņu. Bet abi esam attiecībās. Es gribētu mēgināt. Viņš baidās. Viņam ir pienākuma sajūta pret ģimeni, baidās, vēl ir teicis,ka baidās pieķerties man. Nekas intīms nav bijis. abpusēja atzīšanas mīlestībā gan! :)
Ziniet, meitenes, kas ir pats labākais - es zinu, ar vai bez viņa - es dzīvošu! ļaušu dzīvot arī viņam, neskrienu pakaļ, nelieku izvēlēties, jo tas kas liek izvēlēties, nemīl. Tā ir. Un esmu ieguvusi lielu pieredzi, arī uzlabojušās attiecības ar savu draugu, beidozt saprotu, cik ļoti vins mani mīl. Bet galvenais, ka zinu - viņš mīl un es mīlu, pārējam nav nozimes.
Vrabūt izstāstīju par sevi par daudz, bet varu pateikt tikai vienu - cilvēki nejūtas patieis lamīgi savās attiecibās -tāpēc viņi tā dara.