:(

Tās ir tādas eksistenciālas pārdomas, vai kas tiešām atgadījies?

Iesaku uzstādīt mērķus un iet uz tiem, sēžot kaut kādā bedrē un raudot vieglāk nebūs. :)

Ko Tu gribētu sasniegt?

Kas noticis?

Ja gribi parunāties, droši atraksti.

Es arī isti nezinu

Man ir problēmas :D ellie-es varu uzrakstīt tev? Man vajag totalu stranger no malas:D

Pat nezinu, ar ko lai sāk. Bija plānots sākt rudenī dzīvot kopā ar draugu Rīgā un turpināt studijas 3. kursā, viņš mani atbalstītu finansiāli, bet visi plāni izjuka, jo mani piekrāpa. Kopā bijām 4 gadus. Tagad pa vasaru strādāju savā pilsētā, doma ir palikt darbā un pāriet uz neklātieni. Braukāt uz Rīgu. Tas būtu finansiāli vislabākais variants. Bet dabūju atkal klausīties pārmetumus no tēva, ka varu jau uzreiz pamest savas mācības, viņš uzskata, ka neklātiene ir nenopietna. Esmu nekam nederīga, pieminēja to, ka jau pametu mācības citā augstskolā. Nomācījos vienu gadu un sapratu, ka tas nav man. Bet es nezinu, ja es studēju klātienē, man no pirmdienas līdz ceturtdienai ir lekcijas, darbs būtu tikai piektdienās, sestdienās un svētdienās. Darbs vēl jāmeklē, un kur es Rīgā dzīvotu? Mājās arī varētu aizbraukt vienu reizi pusgadā, bet man mājās ir mans suns. Vai es varētu pati samaksāt par visiem saviem tēriņiem Rīgā, strādājot uz pusslodzi? Vecāki man naudu nedos, patiesībā vecāki man prasa naudu par elektrību, ūdeni (ne visu summu). Nezinu, jūtos depresīvi. :(

Jūtos depresīvi, jo draugs mani piekrāpa, vecāki par mani nav augstās domās, es jūtos nekam nederīga.

Kādā ziņā?

Piebildīšu, ka visu 2. kursu nostrādāju savā pilsētā uz pusslodzi un apvienoju ar klātieni, braukājot uz Rīgu. Lekciju grafiks bija pateicīgs, kaut ko drusku pakavēju. Bet tagad lekcijas grafiks ir krietni apjomīgāks.

čalis ir nieks, lai iet pa gaisu!

Es pati kādu laiku esmu studējusi neklātienē, zini nav ne vainas! Daudz patstāvīgi jāmācās + jābūt vērīgai lekcijās. ;)

Tētis uztraucās, bet bišķu par daudz pārspīlē. saki tētim, ka viss būs labi un parādi to ar darbiem! :) veiksmi! :)

Panjem papiiru un sastaadi riiciibas plaanu. Pirmo, ja paliktu klaatienee un otro, ja paarietu neklaatienee. Tad paskaties, kursh tev liekaas reaalaaks. Izreekjini, cik maksaa celja nauda un cik maksaa videeji palikshana Riigaa. Ja gali spiezj un nozaree uzreiz nevar atrast darbu, tad var arii tiiri veiksmiigi izvilkt, ja atrod darbu nedeeljas nogalees kaadaa klubaa vai restoraanaa par baarmeni, viesmiili. Apzvani kojas, izpeeti sludinaajumus gan darbam, gan miteklim.

Manuprāt, tagad vairāk valda emocijas nekā racionalitāte, tāpēc viss liekās tik tumšās krāsās. Pirmkārt, Rīgā var īrēt kojas, atrast draudzenes/draugus vai svešiniekus ar kuriem kopā īrēt dzīvokli. Protams, ka var gadīties visādi cilvēki, bet spiedīgā situācijā ar to jārēķinās un ar laiku var sākt iekrāt naudiņu.

Neklātiene atkarībā no jomas tiešām ne vienmēr ir tas labākais variants. Tev lekciju grafiks ir noslogots vai brīvs? Jo es bez problēmām savienoju klātieni ar pilna laika darbu + virsstundām. Protams, bija pārgurums, nedaudz tas iespaidoja mācības, bet, ja ir viegla galva, visu var ātri atgūt.

Un iesaku nepaļauties uz citiem cilvēkiem sev svarīgās jomās, proti, uz bijušo, ka tevi finansiāli atbalstīs.

Man tāda sajūta, ka neesmu nevienam vajadzīga, un esmu vienkārši nožēlojama.

Es pagaidām studēju neklātienē. Esmu sapratusi, ka tas nav man, bet pamest neplānoju, jo tomēr tā būs izglītība. Tāpēc arī negāju uz bakalauru, jo baidījos no tā, ka nevarēšu izturēt vai sapratīšu, ka nav mans.

Kādreiz arī domāju, ka neklātiene nav nopietna. Bet, ja grib strādāt ne dzīvot uz vecāku rēķina, nekas cits neatliek.

Cik Tev gadu? Vai Tev ir draugi?

22, jā, draudzenes ir, bet tā kā strādāju pilnu slodzi, tad reti tiekamies, un kontakts vairs nav tāds kāds bija pirms uzsāku attiecības ar savu draugu, kā jau tas vairums gadījumos notiek. Bet jau uzrakstīju draudzenēm un sestdien visas kaut kur aiziesim. :)

Silti iesaku, pat attiecībās esot nezaudē kontaktu ar saviem draugiem, apkārtējiem, hobijus, tā Tu pazaudē sevi, jo velti visu sevi viņam un tas nevienam nav vajadzīgs, tas nogurdina :)

Jauku randiņu! :)

Vai esi domājusi par studējošo kredīta ņemšanu (tikai nejauc ar studiju kredītu)? Kaut kādu iztikas minimumu var dabūt vismaz. Un nosacījumi ir ļoti okei... Un summa nav tik liela, lai atdošana sagādātu problēmas.

Man tāda sajūta, ka neesmu nevienam vajadzīga, un esmu vienkārši nožēlojama.

Varbūt atrodi čali, kas uzturēs, jeb tās tikai manas iedomas, ka sievietei viss tik vienkārši un forši. Ganjau, ka lohi rindā stājās. Tā nevar būt, ka nevienam nevajadzīga.