Varbū ne gluži pa tēmu, bet, lasot šo diskusiju, atminos vienu atgadījumu.. Kad dzīvoju uk, pie manis bija atbraukusi draudzene, izmitināju viņu uz laiku pie sevis. Viņa bija atradusi auklītes darbu, sāka skype sarakstīties ar to vīrieti, kas meklēja auklīti saviem bērniem. Viņs esot palicis viens ar bērniem, sievas nav. Gribējis, lai draudzene pārvācas uz to māju un ir tur 24/7. Tas, ka viņa dzīvoja netālu un varētu pa min 10 būt klāt, tas nederēja :D Dzirdēju viņu pirmo sarunu un tā man likās aizdomīga, nākošajā dienā, vīrietis atkal zvanīja viņai skype, lai norunātu tikšanos, lieki piebilst, ka zvans bija naktī un turpinājās ar to, ka draudzenei teica, lai novelk krekliņu. Tas tā, tikai tāds stāstiņš, ko piedzīvoju, esot ārzemēs un, kas saistīts ar auklītes darbiņu :D
Tad, viena cita draudzene strādāja par auklīti vienā ģimenē, te pat, lv. Viņu paņēma līdzi ceļojumā, kas ilga mēnešus 2. Kad viņai vajadzēja dien dienā būt kopā ar to ģimeni, bērniem un, turklāt, svešā vidē, atgriežoties, viņa ātri vien aizgāja.
Tas viss ir ļoti indivisuāli.. Ir cilvēki,kas negrib un nevar tādu darbu strādāt, ir tādi, kuriem tas nesagādā grūtības. Viss atkarīgs no Tevis pašas.