Šķiršanās

 
Reitings 1903
Reģ: 25.04.2010
Zinu, ka šī tēma te ir malta cauri 101x (vakar šeit ļoti daudz par to salasījos), bet neatceros, ka kaut kur būtu lasījusi to, ka pamestā puse nožēlotu savu izturēšanos, kas noveda pie šķiršanās.. Būtībā es laikam vienkārši gribētu iztikt bez kaut kādiem indīgiem komentāriem un uzklausīt neitrālu cilvēku viedokļus, varbūt kāda arī kādreiz tā ir jutusies un var dot padomu, kā labāk rīkoties..

Tātad, biju kopā ar savu nu jau bijušo otro pusīti gandrīz 4 gadus. Gāja visādi, bet kopumā varu teikt, ka biju ļoti laimīga, mīlēta un tiku ļoti lutināta pat pēdējā gada laikā, kad viss jau pamazām sāka brukt kopā, tikai atteicos par to domāt.. Nezinu vai tas tā vienmēr notiek, jo varu teikt, ka šīs bija pirmās nopietnās attiecības, vienīgās, kuras man jebkad ir nozīmējušas tik ļoti daudz, bet tagad (pēc 1,5mēn) pēc visas briesmīgās raudāšanas, nekā nevarēšanas ir iestājies nedaudz lielāks miers (raudu joprojām, bet ne tā, ka visu diennakti bez apstājas) un visu pārdomājot, atgriežos pie domas, ka pati vien visu sabojāju. Protams, bija arī otras puses vaina, nesaku, ka viņš bija ideāls, bet pati vien visu sāku bojāt no sākuma līdz beigām.

Iepazināmies pavisam jauni, 16 gados. Pirmā mīlestība, eiforija utt. Bet esmu no cilvēkiem, kas ļoti grūti pieķerās citiem, kas neuzticās citiem uzreiz, bet, kad beidzot tas brīdis pienāk, tad ar visu sirdi un dvēseli, tad esmu gatava otra dēļ darīt visu, kas manos spēkos, lai otrs būtu laimīgs. No otras puses jau no paša sākuma bija ļoti stipra mīlestība, kas tolaik mani smacēja. Tagad domājot, saprotu, ka es vienkārši vēl nebiju gatava nekam tik nopietnam un nespēju puisi novērtēt. Vēl ļoti raksturīga īpašība man ir tā, ka ātri aizsvilstos, pasaku visu, ko patiesībā nedomāju (runāju pirms domāju), saku, ka ''šķiros'' un pēc tam jau tajā pašā dienā visu nožēloju, jo tikpat ātri, cik sadusmojos, tikpat ātri arī nomierinos un visu nožēloju. Līdz ar to, jau pašā sākumā, kad likās, ka visa ir par daudz, sāku puisi ''pamest'', nebiju gatava risināt problēmas, bet viņš man vienmēr skrēja pakaļ, lūdzās. Ap kādu otro gadu, varbūt pat agrāk viss jau sāka mainīties, viņš jau bija mani atkodis un pakaļ neskrēja. Tad arī nedaudz nomierinājos, bet sākās cita problēma - rutīna. Biju tik ļoti pārņemta, tik ļoti dziļi attiecībās, ka līdz tam biju atstūmusi praktiski visus tuvākos draugus, jo man taču bija viņš, mans labākais un mīļākais, lai kā arī neietu. Kad viņš sāka mani ignorēt, izvairīties no manis, sākām tikties aizvien retāk, nespēju vairs uzdrošināties, atvainoties visiem un sazināties.. Jutu, ka sāku viņam apnikt, jo biju vienmēr pieejama, dzīvoju viņam, pametu hobijus, kaut viņš visu laiku man teica, lai eju, tiekos ar draugiem, lai nepametu savas lietas, jo, lai gan esam attiecībās, mums ir arī katram sava dzīve, lai atpūstos vienam no otra un kopā esot būtu vēl labāk. Kamēr viņš atkal atguva savus vecos hobijus (kurus bija pametis, kad iepazinās ar mani, jo es biju vissvarīgākā), kad atkal sāka tikties ar vecajiem draugiem, es tikai gaidīju viņu, vienmēr teicu, ka, ja viņš grib atpūsties kādu laiku no manis, lai tā arī pasaka. Dažreiz teica, bet pēdējā gada, pusgada laikā par normu bija palikušas situācijas, kad varējām kādas 2 nedēļas vispār nekontaktēties (vairāk no viņa puses) un kad jautāju, kas noticis, tikai saņēmu atbildi, ka viņš nesaprot, kāpēc tā darījis.. Un tā vienmēr. Cits cilvēks tur nav iesaistīts, to es zinu 100%. Viņš nekad nav bijis un šaubos vai jebkad būs kā lielākā daļa, kas skrien pakaļ visam, kas kustas, par to man nekad nav bijis jāuztraucas, jo rakstura ziņā viņš ir ļoti stabils.
Šī pēdējā gada laikā, kad viņš tik ļoti atsalis bija, protams, pārdzīvoju, psihoju, atkal nomierinājos, kad uz neilgu laiku viss bija labi, kad jutu, ka atkal sāk slīdēt ārā no rokām, atkal sāku psihot. Pēdējā laikā arī parādījās kritika, ka izskatos tā un šitā, runāju vēl kaut kā utt, respektīvi, vienmēr bija kaut kas, kas viņu manī kaitināja. Protams, arī man bija lietas, ko nevarēju izturēt, bet, lai gan psihoju, kritizēju ļoti maz. Viņam atkal bija otrādāk, nepsihoja, bet kritizēja. Protams jutu, ka nekas nav labi, bet centos mainīties. Jutu, ka arī viņš cenšas, bet tik un tā liekas, ka abiem iekšā kaut kas bija pārdedzis.
Sava veida punkts tika pielikts vienās kāzās, kurās bijām pirms 1,5 mēnešiem. Sastrīdējāmies, gāju prom no viņa, kaut gan viņš centās salabt un vakarā, kad bijām pie viņa, sakravāju mantas un aizgāju, lieki teikt, ka viņš klusējot, neturot mani arī palaida.. Protams, savā galvā kā vienmēr biju iedomājusies, ka tas būs tikai uz laiku, kā vienmēr nevis pavisam. Ka atkal man tiks piedots, ka atkal centīsimies. Pagāja nedēļa, uzrakstīju viņam, ka man viņa ļoti pietrūkst, ka visu nožēloju, mīlu viņu. Pretī saņēmu atbildi, ka būs labāk, ja kādu mēnesi nekontaktēsimies. Uzreiz pieķēros pie vārdiem - tā būs labāk. Tas mēnesis bija drausmīgs, bet padoties pavisam neļāva doma, ka tad, kad mēnesis paies, visam jābūt labi. Kad laiks bija pagājis, uzrakstīju, ka par cik respektēju viņa vēlmi nekontaktēties to laiku, vēlētos ar viņu satikties un izrunāt, kas tālāk notiks. Tiekoties viņš bija ļoti vēss, bija sajūta, ka it kā tas ir tas pats man vismīļākais cilvēks pasaulē, kuru gribu samīļot, sabučot un no otras puses pilnīgs svešinieks, jo no viņa puses bija pilnīgs emociju trūkums.. Tagad domāju, ka tā mēneša laikā bija jau visu pārdzīvojis, izlēmis un tāpēc viņam bija tik viegli. Protams, biju ar to rēķinājusies, bet, kad viņš kā ar nazi nogrieza visu, kategoriski pateica, ka nekādas attiecības vispār ne ar mani, ne ar kādu citu negrib, likās, ka visa pasaule sabrūk vēl vienu reizi. Kad jautāju, kāpēc, protams, ka pie vainas bija mans raksturs, manas scēnas. Sāku psihot, bet nevis tādā ziņā, ka kaut ko pārmetu, bet lūdzos atpakaļ, lūdzos vēl vienu iespēju. Atbildēja, ka iespējas ir devis ļoti daudz (nenoliedzu), arī pats ir centies mainīties, pēdējā gada laikā ļoti daudz ir noklusējis, cerot, ka viss mainīsies uz labo pusi, bet viss ir palicis tikai sliktāk un nav vērts abiem mocīties, labāk, lai sāp tagad nevis pēc gadiem 10. Teica, ka pat tad, ja viņš piekāptos un dotu man to iespēju, pie sevis tāpat domātu, ka nav laimīgs, neatkarīgi no tā, ko es darītu, jo netic, ka cilvēki spēj mainīties.

Tagad ir doma tikai par to, kā viņu atgūt vai vismaz palikt par draugiem. Pašlaik lieku viņu mierā, jo es tik nenormāli psihoju. Gribu pateikt, ka es tiešām no visas sirds to nožēloju, ka uzskatīju viņu par kaut ko pašsaprotamu, nenovērtēju visu, ko viņš darīja manā labā (un tas ir ļoti, ļoti daudz, skatoties uz apkārtējo cilvēku attiecībām, ļoti reti redzu, ka vīrietis savas sievietes labā būtu gatavs tik daudz darīt). Baidos pārāk ātri rakstot panākt tikai to, ka viņš pavisam atsvešināsies, ja nu varbūt vēl kādas jūtas ir palikušas, jo viņš ir ļoti apņēmīgs un ir grūti viņu novērst no mērķa. Vakar lasīju, daudzas rakstīja, ka puiši, kuri paši pametuši un aizbildinājušies ar to, ka meitene apnikusi, pēc kāda laika tomēr atgriežas.. Gribētos ticēt, ka tā būs, jo tikai tas mani pagaidām tur pie veselā saprāta, kaut gan zinu, ka nevaru velti cerēt. Nespēju 4 gadus savas dzīves, sev vienu no pašiem tuvākajiem cilvēkiem izsvītrot no savas dzīves, izlikties, ka viņa nekad nav bijis, jo man ir tik ļoti daudz par ko pateikties viņam.

Gribētos uzklausīt viedokļus no cilvēkiem, kas paši ir bijuši līdzīgās situācijās, kuri otru pusi ir uzskatījuši par pašsaprotamu.. Lūdzu, nekādu ''visi vīrieši ir cūkas'' variantu, jo tam es nekad neesmu ticējusi. Derētu arī kāda vīrieša skatījums.
03.08.2014 07:10 |
 
Reitings 17203
Reģ: 08.05.2010
Nepiekrītu. Vispirms pašam jāsagremo sava rīcība un pieļautās kļūtas. Jātiek galā pašam ar sevi, lai pilnīgā atdotos kādam otram. Nerunāju par plāksteru variantiem.


Nē nu protams ka vajag arī kādu mirkli pabūt vienai pirms arī uzsāk jaunas attiecības, vienkārši pēc tā laika kad lielā sāpe ir galā un esi savākusi sevi tad ir labāk uzsākt tās jaunās attiecības, nevis vel gremdēties vecajās attiecībās. Vienkārši censties vecās attiecības no jauna uzsākt ir nereāli jo skāde jau ir pamatīgi nodarīta.
03.08.2014 12:40 |
 
Reitings 1469
Reģ: 01.02.2014
Un kaapeec meitene jaasauc par briesmoni? Pirmaas attieciibas un taadeejaadi nekaadas nojeegas par attieciibaam vispaar. Shkjiet, ka vinja arii idealizee puisi tagad savos nozheelas uzpluudos, kas tad bij tur taads, ko shis dariija autores deelj, ko citi nekad nedara? Nopirka kaadu nieku, staigaaja sadevushies rocinjaas, sabuchoja, samiiljoja??? Taas taa kaa buutu elementaaras lietas. Tas, ka shis paskraidiija pakalj, luudzoties neshkjirties, arii taa kaa neskaitiitos "visa dariishana". Vai arii viņš tieshaam gaaza kalnus autores deelj???

Par briesmoni vareetu saukaat kaadu pusmuuzhu paarkaapushu kundziiti, kas regulaari iekausta savu viirieti, jo shis nepeerk taadu vai taadu sominju, regulaari iztukshi shaa kontu liidz nullei un papildus izklaideejas ar cietiem viirieshiem aiz neko dariit, kameer daargais straadaa. Tas taa kaa vilktu uz briesmonja aprakstu.

Varbuut autore vareetu konkretizeet, par ko tieshi bija konflikti un vinjas histeerijas leekmes. Neticu, ka pusis taads labinjais, un shii 4 gadu garumaa tik auroja par visu un par neko. Ja tieshaam visi kashkji bij par to, ka shis pareizi nepaskatiijaas vai atnaaca 2 minuutes veelaak, tad taa diemzheel nebija nekaada miilestiiba, visdriizaak aizraushanaas, kas paarauga pieradumaa.
03.08.2014 12:41 |
 
Reitings 2542
Reģ: 07.06.2012
Varētu izveidot tādu kā tievēšanas grupiņu tikai grupiņu tām, kuras izšķīrušās no ilgāk attiecībām. :D Jo vienmēr sanāk norauties aka sailgoties un atjaunot attiecības, sevi mierinot, ka ir jau labi aka vīriešiem patīk apaļumi, bet ilgtermiņā neviens nav laimīgs.
03.08.2014 12:43 |
 
Reitings 5954
Reģ: 08.07.2013
Kas par problēmu? Sačakarēji vienu puisi, tagad kārta nākamajam!
03.08.2014 12:49 |
 
Reitings 6407
Reģ: 16.01.2014
Andas, nu Tu ciniķe! :D :D :D
03.08.2014 12:51 |
 
Reitings 2542
Reģ: 07.06.2012
Autore, vari rakstīt man, man ir bijis līdzīgi. ;)
03.08.2014 12:52 |
 
Reitings 664
Reģ: 31.03.2012
Respektē viņu. Neesi egoiste vismaz šajā brīdī un liec viņam mieru.
Būsi guvusi mācību un gan jau nākošās attiecības būs veiksmīgākas.
Iemācies dzīvot sev.
03.08.2014 13:00 |
 
Reitings 2133
Reģ: 09.05.2011
Kad trauks ir saplīsis,Tu vari to līmēt, bet tas vairs nekad neizskatīsies tā kā tas bija pirms saplīšanas.
Tavā gadījumā..Liec to puisi mierā.Man šķiet,ka Tu nedzīvo savu dzīvi, Tev nav ne draugu ne interešu.Tikai viņš.Ir jāpalaiž cilvēki ārā no savas dzīves.Ir tāds teiciens, ka mēs viens otram esam vajadzīgi,lai mācītu viens otru un kad šī mācību stunda ir beigusies ir katram jāiet savs ceļš.Viss.Punkts..
Tev ir jāaug pašai apar sevi un jābūt pilnvērtīgam cilvēkam...Tu tād neesi šobrīd.Un tikai tad,kad pārdzīvosi..Jā,iespējams paies gads,divi..Tu spēsi būt kopā tāpēc,ka ir labi,nevis tāpēc,ka man viņu vajag,es nevaru bez viņa dzīvot!
03.08.2014 13:15 |
 
Reitings 8171
Reģ: 14.01.2013
Citreiz par padomiem speej tik briiniities. :)
03.08.2014 13:37 |
 
Reitings 382
Reģ: 24.02.2014
izskatas, ka sis attiecibas sevi jau sen bija izsmelusas, un tas ir tikai rezultats! pietam nevajag tagad vinu idealizet, jo pagale viena nedeg!
03.08.2014 15:43 |
 
Reitings 2230
Reģ: 29.01.2009
Zini, nekad attiecības nav tikai viena puse vainīga. Es gan neesmu bijusi Tavā vietā, jo esmu tā, kas pameta savus bijušos, jo sapratu, ka vairs ir izsmeltas.
Bet jā, es arī esmu tā, kas ātri aizsvilstas.. Un vienmēr tam bija iemesls. Cilvēkiem ir jāpierīvejas vienam otram, lai attiecības izdotos. Varbūt jums vienkārši nesaskanēja raksturi. Varbūt bijāt par jauniem un nemācējāt izkopt attiecības. Bet attiecības veidojat jūs abi, tā ka vaina nav tikai Tevī.
Esmu īstenība sapratusi, ka ļoti liela nozīme ir tam, kā otra puse reaģē un uztver to 'psihošanu'. Nekad neesmu šķīrusies un gājusi atpakaļ kopā. Neesmu arī plēsusi traukus un teikusi sulbības dusmu uzplūdā, par to es vienmēr piedomāju.. Bet jā, es esmu tā, kas ātri aizsvilstas un uzmet spuras. Iepriekšējās attiecībās bija tā, ka otrs pretī rēca. Tad nu abi kā suņi uz siena kaudzes ņēmāmies.. nē, tas neder.
Tagad ir tā, ka otra puse ir tā mierīgā. Labi, es sadusmojos, es sāku kašķi, bet viņš ļoti labi to absorbē, tajā pat laikā liekot saprast, ka neļaus uz galvas kāpt. Uz mani tas ļoti labi iedarbojas, mēs izrunājamies pa mierīgo un viss kārtībā. Tā ka jā, attiecības veido divi! Viņs vienkārši nemācēja ar Tevi apieties. Un ko Tu- 16 gadīgs skuķis, nemācēji vienkārši izvērtēr attiecības. Tas ir normāli. Pirmās attiecības iemāca daudz.
Kas zin, varbūt Jūs būtu vēl turpinājuši tā malties uz priekšu un atpakaļ vēl gadus 4 uz priekšu. Nu priekškam? Toties tagad Tu esi sapratusi, ka jāmāk novaldīties un izrunāties. Dzīves mācība :) Jā, skarba un nepavisam ne patīkama, bet izglītojoša.
Visām sāp pēc šķiršanās, bet redz, ka visas ir to pārdzīvojušas. Mēģini izkopt sevi. Piestrādā pie 'psihošanas' savaldīšanas, iemācies būt pati par sevi, jo nav nekas garlaicīgaks par sievieti, kurai eksistē tikai vīrietis un nekas cits. Ir jābūt interesantai, ir jābūt Tev savām interesēm. Būs viss labi :)
03.08.2014 18:38 |
 
Reitings 1606
Reģ: 01.11.2013
Kādreiz ar domāju ka labāku neatradīšu par bijušo, bet lūk atradu! Un 100 x labāku pietam.

Šo te laikam ir dzirdējusi katra, bet neviena netic tam, līdz tas notiek. Man bija tāpat, tāpēc katrai to vajadzētu atcerēties. Ja nesanāca ar vienu, nekas, pasāpēs, izsāpēs un ar kādu citu sanāks 100x labāk.
03.08.2014 19:04 |
 
Reitings 1603
Reģ: 22.06.2012
Jaunība, ak jaunība.
Pirmām kārtām man gribētos, lai paskaties uz sevi no malas un padomā, vai pati gribētu ar sevi vīriešu dzimtē tikties un būt attiecībās. Kā jau pati minēji, ar savām izderībām un psihošanām esi izprovocējusi iznākumu. Kā Tev liekas, cik ilgi vīrietis ir spējīgs izturēt tādus izgājienus? Cik ilgi Tu pati tos spēj izturēt, ja kāds tā darītu pret Tevi? Ja nonāc pie negatīvām atbildēm, tad pati vien domā, ko darīt lietas labā, lai nepieļautu to atkal. Mana atbilde ir pašdisciplīna. Arī es esmu karstasinīgs, kas mēdz sākumā darīt un tad domāt .. kaut kā jau ir jāiemācās ar to sadzīvot un ierobežot, lai netraucē ikdienā par daudz.
Otrkārt, jau vairākas reizes esmu minējis, ka liela daļa vīriešu nesteidzas ar nopietnu jautājumu attiecību jomā pieņemšanu, tomēr, ja tas notiek, tie parasti ir negrozāmi. Vismaz ne tuvākajā laikā. Ja saki, ka Tavējais ir mērķtiecīgais tips, tad maz ticams, ka kas mainīsies. Un tāpēc iesaku dzīvot tālāk sevi audzinot un pilnveidojot, lai nākamajās attiecībās nekāptu uz tā paša grābekļa.
03.08.2014 20:00 |
 
Reitings 2267
Reģ: 01.06.2014
Esmu bijusi ļoti līdzīgā situācijā un pēc savas pieredzes varu teikt, ka nekas tur vairs nav iespējams - ne attiecības, ne draudzība. Un varbūt pat labi, ka tā.

Man nešķiet, ka ir korekti otru boldā saukt par briesmoni. Vienkārši jauna, emocionāla meitene, kas nezināja, ko īsti attiecības nozīmē.

Baidos, ka tev tomēr nevajadzētu pazemot sevi un censties atgūt to, kas cauri, jo izklausās, ka puisis to nevēlas. Ņem šo par mācību, labi, ka apzinies kļūdas, rakstura īpatnības,kas jālabo-sāpes pāries, un tu spēsi veidot jau daudz veiksmīgākas attiecības.

++
03.08.2014 20:26 |
 
Reitings 2804
Reģ: 07.10.2012
Pie attiecībām vajadzēja strādāt, kad tādas bija, nevis domāt par to, kad to vairs nav.

Šie tiešām ir zelta vārdi, pie kuriem pieturos savās pašreizējās attiecībās. Manas attiecības beidzās ļoti līdzīgi tavējām - man nemitīgi viss nepatika, taisīju stulbas scēnas utt. Tas viss noveda arī pie citām problēmām, jo nu - kurš cilvēks diendienā var ko tādu paciest?! Pēc attiecību beigām ļooti daudz ko sapratu un tagadējās attiecībās ļoti strādāju pie sava rakstura un jūtu, cik ļoti esmu mainījusies. Es te varētu ļoti daudz ko rakstīt, jo tik pazīstama situācija. Ja vēlies, vari uzrakstīt vēstuli :)
03.08.2014 22:21 |
 
Reitings 386
Reģ: 17.10.2013
piemet klāt vēl drusku stāstījumu un šauj vaļā ārā grāmatu.
03.08.2014 23:17 |
 
Reitings 1903
Reģ: 25.04.2010
Purveniece - nepatīk, nelasi, nekas nav piespiedu kārtā. Savas negācijas paturi pie sevis.
03.08.2014 23:21 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits