Jaukās dāmas, rosinot patīkamās sajūtas sevī, vēlos, lai Jūs gremdētos atmiņās par Jūsu jaukāko, spilgtāko vai romantiskāko randiņu. :)) Sākšu ar sevi.
Dzīvoju pie jūras. Ar labāko draugu izgājām vēlā vakarā (vasarā) pastaigā gar jūru. Aizstaigājām līdz kāpām un apsēdāmies. Parunājāmies, pasmējāmies. Nu viss no sirds. Viņš teica, ka vajagot aiziet ar "dabas māti" aprunāties un lai nekur nekustos, ka tūlīt būšot atpakaļ. Tā nu nebija vis! 5 minūtes, 10... ka nav, tā nav. Pēkšņi ne no kurienes izpeld cits puisis (attiecības mums nebija, taču abpusējas simpātijas gan). Neko nepaskaidrojot, veda mani atpakaļ pie jūras. Tur... desmitiem svecīšu, šampanietis! Viss kā pienākas. Varu teikt, ka neko tādu nebiju gaidījusi. Nu jau gadi kā garām tam piedzīvojumam, bet šād tad tā aizdomājos, pasmaidu. Cik tomēr jauki, tas viss bija noorganizēts. :)) Arī tagad. Smaidu, smaidu. :)))