Vīrs - jūrnieks!

Tiešām - nevienai?

Man draugs nav jūrnieks, viņš strādā citā sfērā, bet mājās arī ir reti.
Apmēram mēnesi ir prom un tad uz nedēļu mājās...
Kā sadzīvoju ar to? _ mierīgi :) jo pa to mēnesi daru visu kas patīk man, atpūšoas kā gribu, tiekos ar draudzenēm. Šajā laika posmā esmu iemācījusies uzticēties un ļauju viņam atpūsties arī vienam cik vēlas, jo agrāk es biju ļoti greisirdīga. Ar strīdiem piekritu ka viņš ballējas viens, bet tgd tas viss ir pārgājis.
es nezinu vai tapēc, ka uzticos, vai gudrāka esmu palikusi :D.., vai arī dēļ attāluma jūtas pazūd...

Diezgan pasen satikos ar puisi, kurš bija jūrnieks. Bija atbraucis uz Latviju atvaļinājumā -iepazināmies, ļoti iepatikāmies viens otram. Visu atvaļinājumu pavadījām kopā, bet viņš aizbrauca uz pieciem mēnešiem. Sagaidīju, atkal kopā, bet sapratu, ka tomēr nevaru pastāvīgi būt viena un tā gaidīšana. Pēc trešās reiz,kad atbrauca uz Latviju pašķirāmies.

Iedomājos divas situācijas. 1)Ja, sākam tikai satikties un puisim ir šāda profesija, tad nekas nesanāks, jo attiecību sākumā gribās būt kopā nepārtraukti.
2) Ja būtu jau labu laiku tikušies,piemēram, gadu, un tad puisis paziņotu par savu izvēli braukt jūrā, un mums būtu kopīgi nākotnes plāni. Tad jā, gaidītu, tiktos, varbūt pat apprecētos.

Astrīda, viņš mēnesi ir prom, nedēļu mājās un tad vēl pa to vinīgo kopā būšanas nedēļu tusē viens?

Manējais tagad ir Atlantijas okeānā šūpojas uz tankera. Nesadzīvoju! :D Domāju, ka ja ir vēlme palikt kopā, tad gribot negribot ar laiku kaut kā sadzīvo ar to :)

nav jūrnieks, cita profesija, bet tiekamies reti. Sākumā pārdzīvoju,tagad uzdzīvoju, jo šo laiku vienkārši izbaudu.

Mans draugs ir jūrnieks. Augusta beigās,septembra sākumā atkal dosies jūrā. Jā,šonedēļ parunājāmies un nonācām pie kopsaucēja,ka tur nekādas attiecības nesanāks. Izšķīrāmies.

Es gan butu laimiga ja mans draugs butu jurnieks :D

es uzskatu, ka tā kopā būšanas iespējamība ir konkrēti atkarīga no abiem cilvēkiem, lielākoties meitenes. vai viņa ir pašpietiekama un raksturā spēcīga, lai varētu gaidīt puisi mājās.
man divām paziņām ir draugs un vīrs jūrnieki. neko, dzīvo, velta laiku sev, kamēr vīrieši prom, kad atgriežas - pilnvērtīgi pavada to kopā. pašas saka, ka tas attiecības tikai uzlabo, jo viens otram neapnīk un paspēj noilgoties.
dzīve gana nodrošināta, lai bērnu pieskatīšanai algotu labas aukles, līdz ar to arī tā, kas ir māmiņa, nav pārgurusi vai izbesījusies, jo vienai viss jādara.

New York, tu tā tikai domā :D Vienīgais, kas ir pozitīvais, kad atbraucot mājās skaidrā naudā var nopirkt māju :D Joks :D

Arahne nu jā, atpūšas arī viens, bet man ar viņa draugiem nav interesanti, un man viņu ballītes nesaista... Tā ka es esmu samierinājusies ar to.
Bet kā jau teicu nezinu kapēc_ jo agrāk nebūtu to pieļāvusi, iespējams ka manas jūtas ir mainījušās, bet viņš atpūšas jo pec saspringtā mēneša ir sailgojies pēc visa nevis tikai manis....

Dvine, iespejams...:) tacu man patik briviba , laiks sev ... nauda protams :D vienigo minusu saskatu tikai taja , ka sekss ir reti :( :D

Astrīda, man tas liekas vairāk nekā dīvaini, ja cilvēks pēc ilgas prombūtnes atgriežas uz nedēļu un nevēlas šo laiku veltīt savai sievietei

Bet kad bus bērni, tad jau bērniem tēvs arī vajadzīgs, nevis onkulis ar dārgām dāvanām

Vibrators tavs draugs :D

Ervin, mani kka nesaista vini. Dvine - tas laikam atkarigs no cilveka dabas. Ka jau te meitenes rakstija kadam tas der citam ne

Sombrita, nesen tu vēl biji izcepusi diskusiju, ka netiec pie drauga, jo izskaties jaunāka un teici, ka dzīvosi bez večiem. :D

Arahne tici man_ arī man tas liekas dīvaini, pat ļoti... bet neko darīt, es neg lai viņš maina darbu, man patīk ka viņš ir komandējumos. Arī mana attieksme man liekas dīvaina :D
Tad jau manīs pie kā tās attiecības novedīs.

Mans līgavainis, kas rīt jau būs mans vīrs, ir jūrnieks un mums ir gandrīz piecus mēnešus vecs dēliņš. Esmu viņu mājās gaidījusi pat septiņus (!) mēnešus, starp mums jau no pirmajām reizēm ir nepārraujama saikne un mīlestība vienam pret otru, ja tā nebūtu, es noteikti arī vairs nebūtu viņam līdzās. :) Ir, protams, tie brīži, kad gribas asaras liet, ka nav līdzās, bet tomēr tā atkal satikšanās un kopā būšana ir kā pirmajā randiņā :) Mums viennozīmīgi jūtas attāluma dēļ nav pazudušas, ir tikai vairāk. (l)

Paldies meitenes par atbildēm. Cik cilvēku, tik viedokļu.