Kadas ir jusu divainibas:)???

Tak netices, :D

Par to mazgāšanos ieteiktu gan biežāk mazgāties Higiēna ir sajūtama un nav nepieciešams pat ļoti jūtīgs deguns. Man bija nepatīkama situācija darbā, kad kādreizējais priekšnieks ieteica man neņemt darbā sievieti, kurai tobrīd veicu apmācības. Sieviete pilnīgi normāla, bet viņš teica, ka visu laiku jūt, kā viņa smird pēc sviedriem. Toreiz nodomāju, kāds kauns man būtu bijis, ja, piemēram, es būtu bijusi viņas vietā. Tas taču ir tik pazemojoši, ka vīrietis jūt, ka sieviete reāli smird.


Lūk te meitenes stāsta. Dom aja kundzei pateiktu vina saprqastu? Diez vai.

Mēdzu klausīties mūziku austiņās un skatīties pa logu,it sevišķi,ja ir tumšs un domāt par visu un jebko,dīvaini,bet man patīk.Kā arī šausmīgi nepatīk,ja kāds dzird kādu mūziku klausos austiņās..tādēļ,ja kāds sēž man blakus autobusā vai kur,pagriežu klusāk un reizēm izņemu austiņas,lai dzirdētu vai no tām neskan mūzika.

Man tieši tas pats. Es arī pārbaudu, vai neviens patiešām nedzird, ko es klausos. :D

Man nepatīk, ka dzīvoklī vakarā, kad eju gulēt, kaut kur durvis ir atstātas vaļā, piemēram, virtuvē vai vannas istabā. Savādāk man sākas paranoja. :D
Bieži ejot pa ielu es aizdomājos tik ļoti, ka sāku ar sevi runāt. :D

Man ir tik daudz dīvainību. Daudzas jau no šeit pieminētajām:

* Ja esmu sabiedriskā vietā (īpaši transportā) arī pagriezīšu klusāk mūziku, lai neviens nedzird, ko klausos austiņās.
* Naktī obligāti vienmēr blakus gultai jābūt ūdenim. Ja tas nav un par to atceros tad, kad jau esmu ielīdusi gultā, tik un tā celšos un iešu tam pakaļ uz virtuvi.
* TV bieži iet bez skaņas, taču man vajag lai kaut kas fonā darbotos.
* Pirms gulētiešanas izpildu konkrētus rituālus - telefonam jābūt uz galdiņa, cigarešu paciņai uz plaukta utt. Ja kaut kas neatrodas savā vietā, tad pārkārtošu visu tik ilgi, kamēr katra lieta nebūs savā vietā.
* Vienmēr, ja veikalos manīšu, ka kaut kas nokritis, pacelšu un meklēšu tam paredzēto vietu.
* Arī varu nomazgāties tikai tad, ja vannasistabas durvis ir vaļā, jo baidos, ka kāds tikmēr varētu atrasties istabā.
* Arī visu vienmēr ņemu no beigām, nekad neņemu pirmo produktu, kurš atrodas plauktā.
* Ja kādā filmā vai videoklipā redzu kādu smēķējam, uzreiz pati dodos uzsmēķēt.
* Alu spēju dzert tikai no pudeles vai bundžas, no glāzes negaršo.
* Ar kaķi runājos un uķinos tādā balsī kādā parasti runā ar bērniem.
* Nemāku uzvilkt krūšturi, tāpēc jau gadiem ilgi aizmugures daļu pagriežu uz priekšu, aizsprādzēju ciet, tad griežu kā tam pareizi jābūt un tikai tad ievelku rokas lencītēs.
* Pat vasaras tveicē guļu tikai zem segas un varu aizmigt tikai pilnīgā klusumā, tāpēc pirms gulētiešanas no kontakta izrauju datora vadu, jo tas klusi šņāc.
* Kad cenšos aizmigt, prātā sāku iztēloties kādu skaistu stāstu vai notikumu, kuru gribētu piedzīvot. Kad aizmiegu, nākamajā dienā atceros kurā vietā pārtraucu iztēlošanos un naktī atsāku no pārtrauktās vietas.

Noteikti, ka ir vēl, pagaidām tikai prātā nenāk. :D

diskusija smieklīga, it sevišķi, tas cepiens 18 lpp garumā. Lūk, dīvainība.

Bet par manām

*rakstu,zīmēju, tikai ar melnas krāsas pildspalvām
*transportā mūziku klausos tādā skaļumā, lai dzirdētu, apkārtējos, pieturu nosaukumus utt. pat ja tas ir ikdienas transports, kura pieturas es no galvas zinu
*kafiju maisu pa pulksteņrādītāja virzienam, tēju, pretēji + tēju vienmēr dzeru ar pienu.
*mēdzu(diezgan regulāri) doties āra no WC rokturus atverot(arī krānus aizverot), pēc roku mazgāšanas ar papīru rokās, jo riebjas tā sajūta, ka esmu nomazgājusi tīras rokas un tad jāņem un ar kailām rokām tas kliņķis jāver. fuj.
*kad kaut ko pērku, es mēdzu stundām pētīt, un prātā aprēķināt, kā un vai man tas būs nepieciešams, bet kad izlemju, tad nekas mani nevar atturēt no preces iegādes.

Draugs saka, ka vinam liekas divaini tas ko es edu:D
Lakricas konfektes,lakricas saldejums,un piparmetru saldejums ,piparmetru sokolade:D

Mājās lielo tīrīšanu nekad netaisu, ja ir vēl kāds. Tikai vienatnē.

Man ir tiesi tapat,jo patik mierigi sava nodaba nemt un mazgat,tirit, jo man ari vajag daudz brivu vietu,kad mazgaju,es vienmer atbrivoju pilniba vienu istabas sturi,lai visam varu brivi klat tikt,tad kad tirs, tad salieku atpakal:D
Vel divaini man ir tas,ka ja es busu izdomajusi,parkartot izstabu,un peksni man kads pateiks,ka vajaga sakartot,es vairak negribesu:D

Pagaidām slinkums rakstīt to kalnu dīvainību, jo tiešām daudz, bet visraksturīgākais, kas darbojas gan darbā, gan mācībās, attiecībās utt:

Veikalā nekad neko neņemu pirmo. Pienu ņemu no beigām, žurnālus no beigām, maizi, veļaspulveri... Nu pilnīgi visu ņemu no beigām, jo man liekas, ka tā manta kas ir plauktā pirmā ir apgrāpstīta.

Un pirms tevis esmu bijusi es, kas visu no priekšas pārkrauj preci uz beigām un paņem no vidus. :D :D :D

Aizmirsu

*vienmēr nenormāli dozēju, cik es izdzeru pa dienu.
*man ir ļoti svarīgi, lai lapiņa ko es atstāju kādam uz galda, pa dienu, vai vispār rakstīts papīrs, ir perfektā rokrakstā.

Nav tādu izcilo dīvainību, bet:
* ļoti reti mani var sastapt ar astē vai copē sataisītiem matiem, pārsvarā nēsāju izlaistus, man nepatīk atsegts kakls, liekas, ka tā ir mana ievainojamā vieta. arī pirms gulētiešanas matus sakārtoju tā, lai kakls ir apsegts. :D
* nekaunos iet pa ielu un sarunāties ar suni.
* nekad nevienu limonādi vai minerālūdeni neizdzeru līdz galam, ja šie dzeramie ir pildīti 1,5l pudelēs. pašās beigās liekas, ka dzeru atliekas. draugs parasti par to mani apsmej.
* nevaru ilgi nostāvēt uz vietas, visu laiku vajag knibināties, kaut ko aiztikt.
* vienmēr satraucos, ja zvana svešs numurs.

Palasot pēdējā laika diskusijas, sāk likties, ka esmu samērā bez dīvainībām patiesībā :D

- Kad dzīvoju viena, gāju gulēt ar ieslēgtu tv vai gaismu, jo ļoti bail no tumsas.
- Kad vēl biju Lv, arī runājos ar savu kaķi. Un nevarēju aizmigt,ja negulēja man blakus.
- Vakara apetīte man uznāk uzreiz pēc zobu mazgāšanas.
- Nepatīk cilvēku aprunāšana. Šo vislaik aizrādu mammai,un pēdējā laikā nepakautrējos to aizrādīt arī viņas draudzenēm. Šo uzskatu par dīvainību,jo citu aprunāšana ir klasika sieviešu starpā.
- UK ar bēbjiem sarunājos latviski. Tas nekas,ka viņi ne s*da nesaprot. :D
- Latvijas sabiedriskajos sēžu tikai pie loga. Ja nav brīvu vietu pie loga,stāvu kājās vai gaidu nākošo transportu. Citi gan jāgaida pat 40min.
- Arī stāvu un gaidu,kamēr uzvārīsies ūdens tējai/kafijai,jo kad nokavēju to klikšķi,ka ūdens uzvārījies, vāru ūdeni no jauna.
- Ar ēdamkaroti ēdu tikai zupu. Visu citu ēdu tikai ar dakšu.
- Nepatīk,ka kāds sabiedrībā dzird ko klausos,vai ko daru telefonā.
- Nevaru uz kafe,kino,klubu aiziet viena. Kā arī nepatīk ēst,ja cilvēki skatās.
- Esmu vienpate,tāpēc ilga uzturēšanās sabiedrībā man nepatīk.
- Dažreiz mammu saucu vārdā,bet brāli uzvārdā.

Vispār bieži dzirdu,ka esmu dīvaina. Diez kapēc?! :D

Es guļu ar silto, biezo dūnu segu cauru gadu.

Man vienmēr jābūt nolakotiem nagiem, citādi nejūtos kā es.

Svarīgākais, lai es justos tīra(piem,pēc darba dienas), ir nomazgāt tieši seju un rokas.

Neēdu cīsiņus, olas, majonēzi.

Man uznāk histērija un nepārvaramas dusmas, ja kāds rakājas pa manām mantām/manu istabu/manu datoru.

Varu visu dienu ēst tikai saldumus un nekad neapšķebināsies dūša, taču no sāļiem ēdieniem gan.

Vienmēr ir ļoti grūti saņemties piezvanīt uz kādu jaunu nummuru/nezināmam cilvēkam. Mēdzu pat iepriekš izdomāt runu un pierakstīt uz lapiņas ko teikšu. :D

Ienākot kādā jaunā telpā vai tamliidziigi, vienmēr pirmo sajūtu smaržu. Arī bērnībā vienmēr jaunā vietā ieejot uzreiz paziņoju pēc kā tur smaržo. :D

Tāpat neciešu uzturēties smirdīgu cilvēku tuvumā, taču smaržojošus cilvēkus esmu pat mazliet izsekojusi uz ielas :D īpaši vīriešus, kuriem ir dievīgas smaržas. :D
Un pati, ja jūtu, ka nesmaržoju labi pēc darba dienas vienmēr pēc iespējas ātrāk cenšos nokļūt dušā :D vispirms duša un tad viss pārējais :D

Sēdēšana šeit. :D

Ļoti garšo pelmeņi ar majonēzi, krējumu un kečupu, kas viss ir sajaukts kopā.
Bet tādas ekstras ikdienā neatļaujos ēst. :D Laikam ja ka vispār pat neatļaujos ēst..
Ja varētu.. tad no pelmeņiem , makaroniem un kečupa pārtiktu katru dienu. :D

Patīk vienatne un vientulība.

Ēdu kefīru ar dakšu.

Nezvanu pa telefonu. Tikai un vienīgi ļoooti tuviem ģimenes locekļiem.
Dušā, kad izmazgāju zobus, vairs neriju siekalas, bet spļauju ārā. :D
Atceros vai plānoju kādu situāciju un skaļi runājos ar sevi - ar domu, ka tas bija tas, ko man vajadzēja/vajadzēs pateikt.
Pērkot kādam dāvanu, reti kad mēģinu ietaupīt, tērējos kārtīgi, bet ja jāgādā pirkumi sev pašai, tad knapinos vai mēģinu iztikt kā ir līdz beidzamajam.

Vaniļa, man ar tas pats ar to došanu citiem. Piemēram, kursa biedre pajautā manu palīdzību esejas rakstīšanā - viņai es uzraksīšu izcili un ātri, jo palūdza tak, bet savai nevarēšu pieķerties, jo redz tā ir manējā :D nesaprotu kāpēc