Tāda ekstra dīvainība nenāk prātā, taču ir noteiktas situācijas, kas liekas dīvainas. Piemēram,
jānomaina spuldzīte lustrai.
Es - paņemu spuldzīti, piebīdu krēslu, uzrāpelējos uz tā, izskūŗvēju spuldzīti, uzmanīgi ielieku to kabatā, no otras izņemu jauno spuldzīti un ieskrūvēju atpakaļ. Norāpelējos lejā no krēsla. Ieslēdzu kloķi, lai pārbaudītu, voilā viss strādā.
Vīrs. No sākuma es skrubelēju ka spuldzīte jau izdegusi vismaz nedēļu. Pienāk diena vīŗs ir gatavs nomainīt to spuldzīti. Paņem spuldzīti, pieiet pie lustras, nopēta situāciju. Aiziet atslēgt elektrību. Atnāk atpakaļ, paziņo, lai piestumju krēslu. Piestumju krēslu. Dodos atlaisties uz dīvānu, lai baudītu tālāk šo burvīgo momentu. Vīrs paziņo, ka man jānāk palīgā, jātur jaunā spuldzīte rokās. Izskrūvē veco spuldzīti, dod mani. Paņem jauno. Darbs pievarēts. Paliek vēl uz krēsla un aizsūta mani ieslēgt elektrību, lai pārbaudītu vai viss kārtībā. Kad viss ir kārtībā, misija beigta.
Vēl ir situācija ar mašīnu. Es - noparkojos, izņemu atslēgu, paņemu somu un esmu ārā, tieši 10 sekundes. Vīrs, noparkojas un tad sāk meklēt visas iespējamās lietas ... kas aizņem 10 minūtes līdz beidzot ir gatavs pamest savu mīļo auto.
Pa lielam dīvainības tomēr man ir vairāk kā viņam.