Kad izejam no dzīvokļa, viņš vienmēr paprasa, lai pārbaudu, vai ir aizslēgtas durvis, un, ja es samelošos, tad tas būs uz manu atbildību, jo viņš nekad neatceras - aizslēdz durvis vai nē.
Kad sēž WC skatās videoklipus, klausās mūziku, dažreiz man uz draugiem uzraksta, ko es daru...
Mani šausmīgi kaitina, ka viņš uz šķīvja vienmēr kaut ko atstāj. Tagad jau esmu pieradinājusi, ja ēd, tad jāapēd līdz galam, nevis jāatstāj kripatiņa kartupeļa un viens tomāta gabaliņš no salātiem.
Zeķu ostīšanu es arī nesaprotu, tas ir laikam tikai vīrieša loģikai saprotams :D
Vienmēr, kad uztaisu kafiju/tēju, viņš sākumā apēdīs, piemēram, maizītes vai cepumus un tikai tad dzers. Man tas liekas dīvaini, jo es visu daru kopā :D