Sveikas!
Griežos pie Jums pēc kāda padoma, nezinu ko īsti darīt ..
Viss ir saistīts ar mācībām. Beidzu divpadsmito klasi un, protams, jādomā par tālāko, ko turpmāk darīšu. Visu laiku viss bija labi, domāju, ka iešu mācīties, mamma arī teica, ka tas ir jādara. Tagad visam tuvojoties .. mammai ir domas mainījušās. Saka, ka nav pārliecināta vai varēs man palīdzēt, grib, lai domāju citu risinājumu. Tētis, kas palīdz arī nav, viņš par mani neliekas ne zinis .. Mamma nav viena, viņai ir cits, ar kuru jau apprecējusies, taču šis vīrietis ir vienkārši riebīgs. Ļoti skops un mammai "skalo" smadzenes.
Labi apzinos, ka būtu jāņem kredīts, lai atmaksātu mācības, jo budžetā šaubos, ka tiktu. Naudiņu vajag dzīvošanai. Neesmu izlepusi, nevajag man nekādus labos apstākļus, kur mitināties, esmu mierā ar kojām. Esmu pat noskaidrojusi, cik jāmaksā par kojām, kur vēlētos dzīvot. Visu to mamma zin, bet vienalga viņa saka, ka man ir jādomā cits risinājums, jo šaubās, ka varēs man palīdzēt. Ko man darīt, ja tik ļoti vēlos mācīties? Kādas man vispār ir iespējas, varianti? Vai bez mammas palīdzības, varu kaut kā izgrozīties pati, lai varētu studēt?