Par to puišu gaidīšanu, laikam jau no katras pašas atkarīgs kā uztver. Es savējo jūrnieku arī pārsvarā 3 vai 2 mēnešus gaidu, tāda vienkārši ir dzīve. Jā, pirmo nedēļu, kad aizbrauc projām, ir tāāāds vārdos neaprakstāms tukšums.... Vīratēvs jau parasti tajā dienā piezvana un ķircina- atkal cepeškrāsni tīri? vai kaut ko citu tādā stilā.. :-D Un vēl grūtas ir divas nedēļas pirms atkal atgriežās, gaidīšanas svētki un tā... Tas vidusposms kaut kā vienkārši paiet, sadzīve, savas darīšanas, iešanas, bērns, suns uttt... Tas būtu kaut kāds mans egoisms uzstādīt ultimātus, lai meklē citu darbu, jo viņš jau īstenībā nemaz nemāk "parasto"dzīvi. Viņu dzimta jūrnieki ntajās paaudzēs... Tāpat kā es esmu pieradusi un man pat patīk, ka ir posms ar savu ritmu un dienaskārtību un tad ir kopdzīve un ja godīgi nestrīdamies, jo nav jau par ko. Tādi mūžīgie taureņi. :-)
11429
