Pavarī uznāk pārdomas. Man liekas, ka mana dzīve ir neizdevusies, neesmu sasniegusi mērķus, ko gribēju sasniegt pirms kādiem 8 gadiem. Pirms 8 gadiem es uzsāku studijas Rīgā, likās, ka beigšu studijas, iegūšu labu darbu savā profesijā, kas patīk, būšu apprecējusies. Bet realitātē sanāca tā, ka tagad 26 gados skatos, ka nekas nav sanācis kā plānots. Pēc studijām sanāca atgriezties savā mazpilsētā (200 km no Rīgas, savas Rīgā iegūtās draudzenes redzu reti, jo Rīgā esmu reti)., dzīvoju pie vecākiem ar jaunāko māsu vienā istābā, jo man naudas, lai nopirktu pati savu dzīvokli, strādāju mātes māsīcas nelielajā uzņēmumā par uzskaitvedi, lai gan mācījos ko citu- sabiedriskās attiecības. Vīra arī vēl nav, šobrīd pat drauga nav. Njāāāāā pavasara pārdomas. Es domāju, ka būtu vēlreiz iespēja visu sākt no sākuma, ko darītu citu? Un, vispār, man sāk likties, ka mana dzīve ir nožēlojama.
819
