Neskrējēja skrējējām!

Piebeidrojos, mani arī tas interesē. Varbūt ir kādi ieteikumi iesācējām?

es arii gribeetu zinaat to pashu ;) gribu arii saakt skriet ar siltaa laika iestaashanos.. pilniigi prasaas, ja tgd aaraa jau ap 6 no riita ir gaish un acis jau valjaa un gribas celties, tad domaju, ka vareetu paskriet no riitiem, ar stundinju pietiktu? bet protams, ne jau uzreiz pirmajaa dienaa to stundu, bet ar laiku ;)

Skolā sports noteikti nebija mana kaislība, bet nu kopš februāra skrienu, sāku ar 2km. Mana tehnika ir tāda, ka galvenais nedrīkst iet. Visērtāk izmantot Endomondo. :) Katru nedēļu biju nolikusi sev skriet 3 reizes nedēļā, bet nu jau ar visām slimošanām un dranķa laikapstākļiem tas samazinājies līdz 2 vai pat vienai. Bet tomēr katru nedēļu lieku klāt 0.6km un nu jau šonedēļ skriešu 5.6km. Ceru, ka mana metode palīdzēs. ;)

Man pagāja kāds laiciņš līdz iemanijos kā pareizi elpot, kāds ritms man ir vispiemērotākais. Pirmajā reizē nepārcenties un noskrien cik tu vari.

Kate - ar cik sāki - pusstundu, stundu?

Kā tajā endomondo var kontrolēt savu ātrumu, respektīvi, kā var zināt ar kādu ātrumu jāskrien?

Man šķiet (es neesmu speciāliste, tāda skrējēja-amatiere), ja sanāk skriet reizi nedēļā, tad nav veselīgi likt klāt pa puskilometram nedēļā.
Man nav Endomondo vai citu pričendāļu, es vienkārši noskrēju to sevis noteikto aplīti, kad atsāku skriet nesen šopavasar. Pat nezinu, cik tur varētu būt - 2km iespējams. Un arī pa gabaliņam lieku klāt ik nedēļu.
Man šķiet uzlikt sev limitu attālumos, nevis minūtēs, ir labāk, jo tad tu skrien vienā ritmā, negribi "tūļāties", lai tikai nosistu laiku.
Un uztrenēt sevi var vienkārši skrienot regulāri. Citus variantus nezinu :D

Sāku ar 2km, jo tik daudz parasti lika skriet skolā. Tad pārgāju uz 5,tad 10, tagad jau 25. Nākotnē vēlos arī pieveikt pilnu maratonu, vel nav sanācis. Skrienu ar ātrumu kilometrs 6 minūtēs pirmajā stundā, pectam jau 7minūtes kilometrs.

Philip - cik ilgu laiku kopuā tev prasīja 2km -> 25km Jeb tu skrien konstanti jau no skolas laikiem?

25? Ōho. Malacis. :)
so.so - laikam jau tev taisnība par to limitu. Līdz šim likās, ka labāk uzņemt laiku un katru dienu likt pa kādām minūtēm klāt.
Jums sanāk arī ar skriešanu kaut ko lieku dabūt nost? :D
Ievēroju ko ēdu, bet gribās smukāku punci un kājas. Visticamāk, ka skriešana jāapvieno ar vēl kaut ko, ne tā? :)

Es vispār tā sāku skriet, kad atmetu pīpēšanu, baidījos palikt resna, tas bija rudens 2009. gads, tad es centos skriet tā 2-3x nedēļā pa 30min - 1h , tā mēnesi noskrēju, man nekad tas nelikās grūti, skrēju gar jūru, biju vienīgā skrējēja var teikt :D , pēc tam kaut kad 1 gadu atkal tā pamēģināju, nesanāca, jo biju slinka, kādas pāris reizes izskrēju ar to viss beidzās :D
Un vasarā, pirmo reizi uzvilku kedas un devos skriet, tas bija 28 jūlijs, bija karsts, smacīgs, noskrēju 7,11km 1reizē, bez problēmām, un sapratu ka man ir jāpiedalās kaut kur, 18. augustā jau noskrēju Nike Riga run 10km, lēni, bet noskrēju, bija briesmīgs karstums, to gan atceros, šur tur neizturami, man tās bija mokas, biju pirms tam izskrējusi 8 treniņus no 1km - 7km distancēm :D, pēc tam kaut kā pamazām skrēju pa mazām distancēm, pārsvarā ļoti vēlos vasaras vakaros vai pat naktī, es izšķīros no drauga, tas man palīdzēja, tā es sevi glābu no pārdzīvojuma, gāju skriet, 14. septembrī jau noskrēju pirmo pusmaratonu 22km treniņā 2h un 7min, tālāk jau manas distances kļuva arvien garākas un ātrākas :D, un tagad jau skrienu daudz, bet man ir tāda sajūta ka skrienu par daudz.
Svarīgākais - lēni, vienmērīgi un vakarā kad nav masas cilvēku, vai ideāli ja pa mežu.

5 gadi. Bet līdz 25 tiku tikai iepriekšējā gadā, jo agrāk nejutu vajadzību skriet vairāk par 10. Visu laikam mainīja tas, ka iegādājos soļu skaitītāju kā arī atklāju jaunus maršrutus. Tagad skaidri un gaiši varu teit, jā, skriešana ir mana sirdslieta.

Es ceru, ka es neko lieku nedabūšu nost, jo man nav īsti nekā lieka ko dabūt nost. :D Es būtu iepriecināta dzirdēt, ka no skriešanas dibens un kājas kļūst lielākas. :D
Bet, ja nopietni, tad, jā, kardioslodze (aerobika, skriešana, riteņbraukšana, kaut vai ātra staigāšana) dedzina taukus.

Mana problēma ir atrast garāku maršrutu šobrīd, jo man ļoooti nepatīk skriet pa ielām. Manā pilsētā ielas ir aktīvas jau tajos 6os no rīta, kad skrienu. Bet tā pie-ezera zona ar asfaltētām taciņām, pa kuru tagad skrienu, man tūliņ būs par īsu. Gluži turp-atpakaļ-turp-atpakaļ arī negribas riņķot. :D

Enn, es skrēju tādā ātrumā, kāds man bija ērts - izrādījās noskrēju 11minūtēs. Es lieku klāt attālumu, jo man ir svarīgi sevi satrenēt uz Stipro Skrējienu. (~10km) Esmu diez gan smalciņa, vāja, bet vēlēšanās pierādīt sev milzīga. :D

Sākot no šī mēneša esmu sākusi skriet katru otro dienu. Sākumā bija diez gan pagrūti, jo vidusskolas laikā sports atkrita kājas traumas dēļ, un nekas sen nebija darīts, kā arī esmu diez gan aktīva smēķētāja. Skrienu es 2km, kas man liekas pilnīgi normāli līdz brīdim, kamēr uztrenēšu sev organismu tā, ka varu vairāk. Vienīgi brīvdienās skrienu 5km, bet tos arī ar dažām atpūtām pa vidu. Izmantoju endomondo, lai zinātu cik daudz noskrienu, savādāk skrienot liekas, ka esmu noskrējusi daudz lielāku gabalu, nekā patiesībā.

Skrienu apmēram reizi nedēļā. Sāksies orientēšanās sezona, tad pa mežiem vēl reize sanāks. Mežā izvēlos apmēram 4 km distanci, realitātē sanāk vairāk, taču nesanāk nepārtraukts skrējiens (vismaz man :)) - reljefs, saskaņošana ar karti ierobežo tempu.
Gludais skrējiens parasti gar jūru apmēram 8 km, retu reizi 10. Kā sāku skriet, tā uzreiz šos 8 (cik tālu skrēja vīrs :D). Skrienu lēnām, apmēram stundu.

Es vispār nesaprotu, kā var noskriet vairāk par 2 km vienā reizē, bet es tāda švaka. Toties citi nevar uztaisīt 20 pietupienus, bet es varu 50!

ā, es gribēju jautāt, vai kādai ir bijis tā, ka pēc pirmā kilometra noskriešanas locītavās parādas tāda dīvaina sajūta - ne ta spiedoša, ne ta niezoša. es nemāku tā paskaidrot. Un tad ir iemesls, kāpēc es ik pa laikam apstājos, jo tad tā sajūta pāriet. Moš ķermenis vēl nav pieradis līdz galam?

Es domāju, viss ir iespējams, īpaši, ja cilvēks ir mazkustīgs.