ta pati tema.

Nu es tagad, zinot, ko nozīmē gaidīt un kā ir , kad mazais ir ģimenē, nevarētu uztaisīt abortu. No otras puses- tagad, zinot, ko nozīmē bērns., uzskatu, ka pirms vēlējos mazo biju pārāk vieglprātīga un reāli neapzinājis, ko nozīmē audzibāt bērnu. Bet tas, ka dzīve norakta- tās nu gan ir pupu mizas! Bērni izaug ātri, gads vai divi nav norakta dzīve, pēc tam jau viņi kkūst patstāvīgāki, paliek laijksa savu sapņu īstenošanai. Lai izdodas izlemt un nešaustīt sevi!

Labi, pastāstīšu arī savu pieredzi. Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, biju jau šķīrusies. Sākumā pirmā doma bija - aborts. Jo, pirmkārt, man bērni, maigi sakot, nepatika. Man bija citi mērķi dzīvē, mācījos 3.kursā, gribējās arī tik pat labi turpināt mācīties, veidot karjeru utt. Biju jau slimnīcā, kad histēriski sapratu, ka to nespēju izdarīt. Jā, sākumā bija grūti, jo dzīvoju pie vecākiem, darba nebija (lai gan arī gluži uz kakla viņiem nedzīvoju - bija savi iekrājumi), skola bija jāpabeidz. Jā, kā vientuļajai mātei nebija viegli sākumā, bet pabeidzu gan labi skolu, gan paspēju atpūsties, attīstīt sevi... Šobrīd gan situācija ir mainījusies un bērniņa tētis ir ar mums. Un šobrīd skatoties uz savu mazulīti, nespēju vairs iedomāties dzīvi bez viņa, ceļos un krītu par viņu, lai gan biju pilnīga bērnu nīdēja un egoiste agrāk. Par finansiālo pusi - nu nav arī tiiik traki. Neaiziet tur n-tie simti mēnesī.
Negribu nevienu pārliecināt par kaut ko, vienkārši pastāstīju pieredzi.

Ance, malacis, lieliski visu pateici, neko pielikt, ne atnemt.
Un vsp nesaprotu, kapec tik svarigu lemumu vajag izlemt ar foruma starpniecibu.
Kad tev bus mazais, tu lasisi so un domasi kada an mulke biji, ka ta domaji. Un es esmu par to vairak ka parliecinata.
Iesaku izrunaties ar gimeni- mammu, virieti un citiem radiem. Forums nav tava gimene, forums tev nepalidzes mazo pieskatit.

jā,taisītu

nu, Laura, ko tad izlēmi?

Tev vajag mazāk klausīties, ko te katrs saka un vienkārši iemācīties pieņemt savus lēmumus pašai, savādāk no tevis nekāds uzņēmējs neiznāks. Tas ir pārāk nopietns lēmums, lai to pieņemtu pamatojoties uz citu domām. Vienkārši saņemies un izdomā pati, ko tu gribi. Vienreiz izdomāsi, nākamreiz jau būs vieglāk un tas tev dzīvē noderēs.

Es gan domāju, ka, kaut vai izlasot Tavu stāstu un vēl citu meiteņu ir viņai tomēr noderīgi. Ja nu tiešām viņas un viņas tuvāko cilvēku lokā nav zināmi reāli jaunu māmiņu- biznesa sieviešu gadījumi un visas viņas redzētās māmiņas tikai tā ar vidējo izglītību, bez stabila darba paliek uz gadiem desmit? Loģiski, ka tad arī rodas šie apvienot karjeru ar bērnu nav iespējams.
Forumos tomēr ir iespēja gūt plašāka veida informāciju, izlasot pozitīvos stāstus un izskaust stereotipus, kas ir gūti no paziņu loka.

Laura, varbūt ko palaidu garām.. Bet kāda ir tava mīļotā vīrieša attieksme pret abortu? Kaut kā neredzu viņa vēlmes šajā stāstā.

Mans viedoklis- es noteikti veiktu abortu, ja nekas nebūtu sasniegts profesionālajā lauciņā, un vēl jo īpaši- ja attiecības ar bērna tēvu nebūtu spožas. Bet pilnīgi saprotu tās, kuras paturētu. Saprotu arī cosmo māmiņas, kas ir emocionālas šajā tematikā.

Aha, pamanīju- saka, ka nav īstais laiks.. Nu tad tev pašai ir jāizvērtē, vai tev ir svarīgāk piedzemdēt tagad bērnu, lai arī būt vientuļajai mātei vai arī vēlies būt droša par to, ka bērns izaug labi nodrošināts un laimīgā ģimenē. Protams, protams, attiecības var izjukt jebkurā brīdī, kā arī jauns tētis var uzrasties, tomēr procentuāli lielāka iespējamība laimīgai ģimenei ir, ja pirms bērna piedzimšanas attiecībās viss ir ok.

Absolūti vienīgais iemesls kāpēc es taisītu abortu vai atbalstītu, ka kāds taisa abortu ir ja meitene/sieviete tiek izvarota un tā dēļ paliek stāvoklī. Tad tas ir nekādā veidā nevēlams bērns, pat nav iegūts labprātīgi (ja arī nav plānots, citos variantos akts tomēr ir labprātīgs). Atceros, ka bioloģijas skolotāja par šo stāstīja un tas man ir ļoti iesēdies galvā. Šādā gadījumā bērns sievietei visu mūžu atgādinās par izvarošanu un grūtniecības laikā viņa psiholoģiski nepieņems bērnu, gribēs ''izplēst'' viņu ārā, jo tā ir daļa no izvarotāja viņā iekšā.
Visos citos gadījumos, kroplības vai nabadzības, es tomēr uzskatu, ka šai dvēselītei ir jāļauj dzīvot. Ja arī pat medicīnisku iemeslu dēļ nenodzīvos vairākus gadus, tomēr būs dota iespēja. Šajā materiālisma laikā man vienkārši slikti paliek, kad saka, ka taisīs abortu, jo nav materiāli nodrošināts... nav vārdu par šo. Mīlestība nemaksā neko un ja dzīvos no plikiem makaroniem, putrām un lietotām drēbēm, tad lai, bet vismaz dzīvos.

Un nav iemesla uzreiz domāt, ka bērns būs nelaimīgs. Cik bērnu nav izauguši kara laikā, dabūjuši vienu vienīgu vilciņu ar ko spēlēties un tomēr ir bijuši priecīgi par vienkāršām lietām. Šobrīd iedomājos par vienu lietu, īsti līdz galam to pārspriedusi savā galvā vēl neesmu, bet tas šobrīd ienāca prātā - varbūt pat labāk bērnam būtu piedzimt ģimenē, kurai nav nekādu lielo ienākumu nekā pie bagātniekiem, jo tas jau no mazotnes dos rūdījumu turpmākai dzīvei. Nesaku, ka bērni, kas piedzimuši bagātās ģimenēs ir sliktāki un izlutināti, bet tomēr ir mazāk problēmu un līdz ar to arī mazāk pieredzes, ko izmantot dzīvē.

Tava vieta taisitu, neizklausas, ka Tev tas dotaja bridi ir vajadzigs. Neticu,ka ari juties baigi vainiga vnk baidies no lauzu nosodijuma