Pašā sākumā es gribētu, lai man liek svētu mieru un tad ar laiku, bet arī tikai varbūt, gribētu, lai kāds ir ar mani.
Tas ir diezgan atkarīgs no tā, kāds ir cilvēks. Es izsāpu visu sevī, man riebjas žēlošana, jo tā man laiku atpakaļ nepagriezīs un rētu nesadziedēs, turklāt nevienam nav tiesības domāt, ka viņš zin kā man sāp.
Ieteiktu neuzbāzīgi piedāvāt savu atbalstu, ja viņa gribēs, tad viņa atbildēs uz tavu piedāvājumu. :) Ja negribēs, tad tev ir jābūt saprotošai. Bet vismaz viņa zinās, ka esi viņai un, kad būs gatava, uzmeklēs tevi. :)