Es nesaprotu tās, kuras saka, ka Eirovīzija nav nekāds krutais konkurss. Kā nu ne - pa TV visā Eiropā rāda, raksta miljons potālos, avīzēs un žurnālos, reklamē. Vai tad jums galīgi vienalga, kāds viedoklis rodas par mūsu valsti? Man, personīgi, nē.
Mēs esam lieliski parādījuši sevi vairākās jomās, it sevišķi sportā, it sevišķi šogad. Nezinu, kā jūs, bet es tiecos uz apbrīnu. Arī savā dzīvē gribu darīt visu pēc iespējas labāk. Tas gan nav pašmērķis, bet vai tad nav kruti, ja kāds nodomā, vai vēl labāk - pasaka: "Ziniet, tā Ance (ievietot šeit savu vārdu) ir viena kruta sieviete. Ko tik viņa nemāk, visu dara lieliski." Tāpat, man šķiet, arī ir jādomā dažādu starptautisku pasākumu virzienā. Lai cilvēki brīnās - tik maza valsts, pat 2 miljoni nav, bet tik kruti darbojas. Tāpēc tādām lažām tur nav vietas - vienalga, cik nožēlojams konkurss, mums jābūt par to labākiem un pat, ja iznākums nav pozitīvs, jābūt pārliecinātiem, ka esam izdarījuši VISU, lai mēs būtu labākie.
Neizprotu, ko tā dziesma vispār darīja pusfinālā. Nu, ielu muzikantu bariņš. Es pēc šī gājiena noteikti pārdomātu, vai nākamajā gadā vispār šajā konkursā LV vajadzētu startēt, izrevidētu tās "godājamās" žūrijas rindas, kuras šo dziesmu izvirzīja, jo tā ir blamāža. Jā, pieļauju iespēju, ka šī dziesma arī tiks tālāk uz Eirovīzijas finālu, bet man, personīgi, par to nebūs nekāda prieka, jo tas līmenis ir tik zems, cik zems tas nav bijis visu šo gadu laikā.
Objektīvi spriežot, arī Donam tur nebija vietas, tā nebija viņa labākā dziesma. Viņš vienkārši cerēja uzlekt uz savas popularitātes viļņa cerībā, ka tas viņu aiznesīs līdz Norvēģijai vai kur tur tas konkurss šogad notiek. Nesanāca, es domāju, tas viņam ir lielākais aplauziens līdz šim.