Šeit nu ļoti bieži var lasīt šīs frāzes- es nekad nepiedotu krāpšanu, man nekad nebūs vienas nakts sakari, es nekad netaisītu abortu, es nekad bez puiša nevarētu uz nevienu pasākumu aiziet utt...
Tātad jautājums- vai jums ir kādreiz sanācis, ka esat ar putām uz lūpām teikušas to NEKAD, bet dzīve ir iegrozījusi savādāk?!
Teicu, ka nekad nepiedošu krāpšanu. Kā tad - psihoju, raudāju, trakoju, bet tā pat pēc tam bijām kopā kādu laiku.
Jaunībā teicu, ka man nekad nebūs vīrietis ar gariem matiem. Bija i gari mati, i rokeris.
Tagad vienmēr apdomāju, pirms saku NEKAD...
Es nekad nepīpēšu,es nekad nepiedošu krāpšanu un es nekad nebūšu blondīne. Tie tādi spilgtākie,ko tagad atceros. Protams,aplauzos... :D Pēc tā izvairos no tik skaļiem apgalvojumiem-izmantojot "nekad".. :D
2248
