Sveikas!
Taisīju šo diskusiju, lai izkratītu sirdi.
Vakar mums ar draugu bija nopietna saruna, kas vainagojās ar domu, ka ir jāšķirās. Tas bija mūsu abu lēmums, bet tāpat jūtos noskumusi. Zinu, ka nekas tāpat neiznāks, jo viņu uztveru kā brāli. Skumji, bet no sērijas viņš ir labs cilvēks man neder. Man vajag mīlestību. Ļoti žēl, ka nāksies zaudēt tik labu draugu. Skatoties no otras puses, škiršanās nebūs tik sāpīga, bet vienalga jūtu tukšumu. Kāpēc es iemīlos nepareizos cilvēkos, bet kad atrodu patiešām labu vīrieti, man pret viņu nav jūtu.