Dzemdības

Meitnes, vai nav taa , ja mamma vairaak ed, tad arii liels berns?

Bļauj ne tikai smagās dzemdībās, atkarīgs arī no tā, cik kura var paciest, viena mirst nost jau iegriežot pirkstā, cita ar lauztu kāju vēl pastaigāt var.
Nē, es nebļāvu, kunkstēju un īdēju. :D Jā, man bērns bija salīdzinoši liels priekš manis, bija plīsumi, apmēram 8, vienā brīdī jutu kā ieplīstu. Brīdī, kad šuva, tiešām, sāpēja, bet ne pati šūšana (jutu pirmos adatas dūrienus), drausmīgi sāpēja, kad dezinficēja, tiešām biju gatava teikt, lai neaiztiek tur neko, bet ar prātu sapratu, ka vajag.
Pēc atpūtas uz dzemdību galda pašsajūta bija tik laba, ka tiešām varēju skriet un lēkāt aiz prieka, tik viegla un atpūtusies jutos, vairs neko nevilka, nebija slikti, nevilka uz ģīboni, grūtāk bija pierast, ka nav vairs lielā punča, bet mazs kunkulītis blakus. :)
Kontrakcijas arī nebija no vieglākajām, brīžiem lūdzos, lai ātrāk tas viss beidzas, jo nevarēju vairs izturēt, it īpaši brīžos, kad biju pielikta uz tonīšiem un bija jāguļ, bet kontrakcijas visvieglāk bija izelpot iekrampējoties gultas stūrī. Pamēģināju apsēsties uz bumbas, daudzām tas palīdzot atslābināties un tik traki nesāp. Cik ātri apsēdos, vēl ātrāk piecēlos, bija sajūta, ka dibenu kāds rautu laukā. :D

NU BLIN KAPEC SIEVIETEM IR TAM JAIET CAURI :D

Manas dzemdības ilga gandrīz 11h. Es bļāvu, rūcu un vaidēju. Iegriezumu nebija, tikai iekšējie plīsumi, bet nemaz nejutu, kā tos sašuj. Atslēgties arī gandrīz paspēju, jo sanāca, ka dzemdības sākās naktī, kas atņēma iespēju kaut nedaudz pagulēt.
Mana draudzene dzemdēja 53h, cita 27h, vēl cita 26h. Es mammai piedzimu (ar visām kontrakciju sāpēm) 45min laikā.
Tas it tik ļoti individuāls jautājums, ka man šķiet pat nav īsti jēgas salīdzināt kā ir gājis citām. Vienīgais labums iegūstot šādu info ir pēc dzemdībām atviegloti nopūsties, ka man vēl ir gājis tīri viegli.
Es arī labāk izvēlētos dabiskas dzemdības, nevis ķeizaru, lai gan izskatās, ka redzes problēmu dēļ, otras man beigtos tieši ar ķeizaru.

Pašu iegriešanas procesu es īsti nejutu, bet ieraudzīju asiņainu skalpeli un jutu ka tur tek silts kkas, sapratu, ka asinis manas. :D Sāku atkal bļaut, bet nesapēja, biju šokā, ka tā jau moka mani un ne pabrīdina neko, vienkārši sagrieš kad iegribās, :D (bet viņi nebrīdina, dažas pat nepamana) Sāpēja dikti tikai tad kad šuva, jo to visu dara uz dzīvas gaļas un bez narkozes. Nav jau arī tik traki kā izklausās. :) Bet patīkami arī nav. Galvenais nepieļaut kļūdu kā es, pēc tam sēdēju un šuves atnāca nedaudz vaļā, pirms mani palaida mājās, bez narkozes vnk izrāva visas šuves un pa jaunu sašuva , vot tā bija elle. :(

Meitnes, vai nav taa , ja mamma vairaak ed, tad arii liels berns?

arī tas ietekmē, bet ir arī tāda lieta kā iedzimtība

Ja ir slikta redze,nevar pati dzemdēt?

Mana ginekoloģe uz mani bļāva, ka bērns būs knapi 2kg smags, es neko neēdu vitamīnu trūkums utt. Noteica laiku dzemdēt uz 2.aprīli. Es protams raudādama no viņas kabineta ārā, teicu, ka dzeru visus vitamīnus, es nevaru ar visu iepakojumu apēst, lai butu jēga kāda. :D
Nu sabiedēja viņa mani pamatīgi. :D

Bet piedzima vesels puika 2kg vietā 4.385kg un nevis 2.aprīlī bet gan 26.aprīlī. Ārste pēc tam pati brīnījās, gribēju jau pēc tam viņai pateikt pāris labus vārdus, bet kam negadās, galvenais ka viss ir kārtībā. Dzemdību namā teica ka no mātes tiem kompleksajiem vitamīniem viņš esot tik liels.

SANITA

Izlasot Tavu stāstu liekas, ka drīz gribēsies zvanīt draudzenei un teikt, ka krustbērnu viņai nesagaidīt :D Šausmas īstākās, kgan manuprāt labāk nebrīdināt, ka griež jo tad jau būsi nokoncentrējies uz sāpēm.

Aronija - jā tā ir. Man vnk nepaveicās, bija smagas tās dzemdības, toties tagad bērnam drīz 4gadiņi jau būs, un tā sajūta kad apzinos, kam esmu tikusi pāri tajā laikā, bez zālēm un pašas spēkiem liek vēl vairāk viņu sargāt un mīlēt. Saka, ka sievietes ir vajākas par vīriešiem, bet viņi nekad nezinās kas ir dzemdības un tādas viņi laikam neizturētu. :D Un tas ir pluss mums sievietēm, jo esam ciešāk saistītas ar mazo, kad nēsājam augli, jūtam katru viņa niķi un iegribas, ir daļa no mums un tā neaprakstāmā sajūta pēc trakajām dzemdībām, kad viņu vēl siltu uzliek uz vēdera. :) Tajā brīdī liekas, ka varētu atkal uzreiz dzemdēt. :D
Galvenais, ka zinot ka nākamās dzemdības var būt vēl trakākas- es vairs nebaidos.

Pēc dabas esmu klusa un mierīga,bet tad kad dzemdēju gan bļāvu,gan čīkstēju,piedzima ātri,kādas 4 h tik nācās pamocīties,ārste teica,ka man ir bijušas super vieglas dzemdības..hmm..negribu zināt,kādas tad ir smagas.

Nevajag klausīties visus tos šausmu stāstus! Viena otrai kautko pastāsta, tad otra trešajai stāstot vēl kautko pieliek klāt un tā tālāk :D Katrai tas ir individuāli, viena bļauj no oda kodiena, ka sāp, cita salauž roku un klusē.
Pirmo reizi dzirdu, ka dzemdību laikā var atslēgties no pārguruma vai sāpēm... Ja sievietei ir veselības problēmas vai kas cits, tad viņai attiecīgi ārsts nozīmē ķeizeru.

Ja ir slikta redze,nevar pati dzemdēt?

jā, bet to nosaka ārsts. kāpēc, es neatceros, bet tas bija svarīgs iemesls.

Nu man ierakstīts, ka dzemdības bijušas 4,5 h, bet nezinu kā to rēķina, jo dzemdību namā ierados 4 naktī un pēc 6 mazais jau bija klāt.

Priekš pirmajām dzemdībām visi jau saka, ka pārāk ātri un viegli, lai gan tiku gan saplēsta, gan sašūta.

Kā arī pirms tam dzirdēju kā viena blakus bļāva un vēl iesmēju par to, bet nu pie izspiešanas arī pati nevarēju nebļaut. :D pēc tam bija kauns, bet vecmāte teica, ka es nemaz tik traki neesot bļāvusi un tas neesot bijis nekas. :)

Nu man sanāk, ka dzemdības ilga no 00.30 - 4.25. Kontrakciju laikā vaidēju, jo man šausmīgi sāpēja, likās, ka noraušu visus palagus, kas gultā bija, ķēros gultas malās ar visiem nagiem, domāju, ka nesāpēs, kā tad. Un es nesaprotu, pa kuru laiku varēju atpūsties, ja man kontrakcijas praktiski nepārgāja, ja labi viena minūte bija, ka nesāpēja un atkal uznāca sāpes.
Pati izspiešana man likās viegla, ka tik ātrāk, vecmāte tik - nespied, nepaiet ne brīdis, es prasu - nu var spiest? :D Bļaut nebļāvu, nezinu kā vispār varētu apvienot bļaušanu ar spiešanu kopā. Draugs teica, ka tajā brīdī, kad spiedu, es esmu bijusi sarkana, viņš tik sarkanu cilvēku neesot redzējis. Un, kad vecmāte lika nespiest, viņa vēl noteica - pagaidi, es nevaru saprast - būs jāiegriež vai nē. Jej bogu, man vai sirds izlēca, domāju, kāda griešana, liecies mierā. :D Bija iekšējie plīsumi un man ļoti sāpēja, ka šuva, es būtu labāk otrreiz spiedusi bērnu laukā. Un ginekoloģe kas šuva - pacieties vēl mazliet, zinu, ka sāp un tik šuj un nevar sašūt, nesaprata, kas tur īsti ir, jo baigi asiņoja, beigās jau lika ledu klāt un nāca atkal pēc 20min skatīties, vai viss ir kārtībā. Es ar tādām bailēm tās 20min gaidīju, jo nu man galīgi negribējās, ka vēl tur ņem un kaut ko šuj. Bet tagad tās visas sāpes ir aizmirsušās. :)

Aronija es ari sakuma visadas sausmas saklausijos un likas arprac es nemaz nevaretu laikam piedzemdet :D
Bet kad pasai tas bridis pienaca,tad nemaz tik tragiski nav ka stasta.Protams ir tas sapigi,bet nu ir to verts paciest.
Un kad man suva es neko nejutu.
Lai dzemdibas nebutu tik grutas vajag biezi un daudz staigat ir ari visadi vingrojumi kurus var tai pasa maatee google paskatities :)
Lai tev veicas :)

Nu dzemdības nav nekāda atpūta kūrortā. Esmu piedzīvojusi divas un abas bija ļooti sāpīgas.
Iedomājies sāpes, pēc kurām tu vienkārši atslēdzies. Nu man tā bija. Bļaut es nebļāvu, jo gāju pirmsdzemdību kursos, kur iemācīja elpot nevis kliegt.

Meitenes, iesaku Lielbritānijas šovu:

One Born Every Minute YouTube ir gandrīz visas sērijas!

Tur dzemdības ir attēlotas patiesi, bet ne bailīgi. Man agrāk bija bailes no dzemdībām, noskatījos pāris sērijas un sapratu- gan jau, ka arī varēšu! Plus, dažas sērijas ir no sirds aizkustinošas un skaistas!

Lai gan dzemdības oficiāli skaitījās padsmit stundas, sāpīga bija tikai apmeram 1 stunda, jo katras kontrakcijas sāpe uz muguru kaut kā izstarojās. Kaut kā komiski sanāca, šausmīgi nāca miegs uz minūti iemigu pēc minūtes uzlecu kājās, jo sāpe tāda, ka griestos var uzlekt, riņķis ap palātu atkal slīpi un tā kādu stundu no vietas. Vecmāte arī gulēja, tik ik pēc 20 min nāca skatīties kas un kā ar mani. Kaut gan bija plānotas ģimenes dzemdības, vīru uz atbildīgo momentu nemodināju, atstāju palātā, lai guļ. (Viņš kavēja man laiku pa dienu. Par cik es nebiju viena, vakarā vēl izlaida mūs ārā pastaigāties. :-) ) Bet tieši tajā mirklī gribējās tā primitīvi - būt ar sevi.
Un par bļaušanu runājot, vecmāte lūdza, lai Dieva dēļ, es nebļaujot un noskaitīja man pa punktiem, jo 1) man pašai vairāk sāpēs, jo bļaujot neieelpošu skābekli un bērnam arī grūtāk būšot, jo arī cietīšot no skābekļa trūkuma. 2) viņai sāpot galva no tās dienas lielās bļāvējas (bļāva jau arī šausmīgi, nodaļas otrā galā es savā palātā dzirdēju un mēs ar vīru abi šausmās, vai tiešām tāāā sāp, un man palika nereāli bail) un 3)nakts laikā visu nodaļu es pamodināšot.
Bet katrā ziņā bļaut arī nemaz neprasījās.
Izspiedu ļoti ātri kādas 5 vai 10 min. Tas gan nesāpēja, tikai tāds diskomforts kā pie aizcietējuma. Bija arī viens mini plīsums, teica, ka mazais dzimstot bija roku izstutējis un aizplēsa. Divi dūrieni un gatavs, sāpes šūšanas laikā gan neatceros, droši vien ka uzpūta anestēziju. Uzreiz pēc dzemdībām sajūta tāda, ka 20 sīkos pēc kārtas varētu piedzemdēt. Bet no rīta pamostoties tikai sapratu, cik slikti ir- viss ķermenis tā kā salauzts, visi muskuļi likās pārpūlēti. Personāls jau brīdināja, ka no rīta pirmo reizi drīkst celties tikai ar kāda palīdzību, jo reāli melns gar acīm sametās. Pēc tam viss oki, ātri sāku justies kā cilvēks. :-)

Nav jau no kā baidīties, viss dabīgs process. Galvenais klausīt vecmāti un viss būs oki.

Ja ir slikta redze,nevar pati dzemdēt?


jā, bet to nosaka ārsts. kāpēc, es neatceros, bet tas bija svarīgs iemesls.

Man arī ir -5.Dzemdēju pati, pirms tam gāju pie acu ārsta mērīt acs spiedienu un ko tur vēl,bet tā kā viss bija normā,nekāds ķeizars netika nozīmēts.Taisnība,ka ne jau slikta redze ir iemesls ķeizaram,bet gan spiediens, tīklenes stāvoklis utt.