sveikas!
sestdien biju vienā mājas ballītē, tā kā pēdējā laikā bija notikušas visādas trakas lietas, nolēmu, ka gribas sadzerties. zinu, ka alkohols nav atrisinājums, bet vakars bija tiešām jauks.
tur bija puisis, ar kuru agrāk kaut kas it kā veidojās, bet nekas iepriekš nenonāca tālāk par skūpstīšanos dzērumā. šis puisis (x) man vienmēr ir bijis sirdī un es viņam arī, bet abi saprotam, ka nekad nebūs attiecību. bet par to nav stāsts. tur satiku arī citu puisi (y), kuru iepriekš pazinu, bet īpaši nekad nebiju uztvērusi kaut kā citādāk kā tikai puisi, bet ne šovakar. mēs visu vakaru sēdējām pie rumkoliņas glāzēm un runājāmies. pa vidu visu laiku jaucās puisis x, kaut gan iepriekš mums bija saruna, ka visa kā ir bijis par daudz, lai reāli būtu attiecības savā starpā. visur, kur ar puisi y devāmies (ārā uzpīpēt, pie bāra pasēdēt, uz virtuvi kaut ko pagatavot) visur sekoja puisis x. kad beidzot bijām palikuši divatā ar y, sākām skūpstīties, istabā ienāca meitene un iesaucās: hey, x, atnāc paskaties, kas te notiek!
saskrēja visi, bet nu mēs neņēmām galvā. tālāk man galvā ir pilnīgs melnais caurums, viss ko atceros ir tas, ka gulējām ar y gultā, runājāmies, viņš mani apķēra un mēs aizmigām.
nākamajā rītā pamodos un aizbraucu mājās, nepamodinādama y. tagad saprotu, ka viņs tiešām ir kolosāls puisis, cik atceros mūsu sarunas, mums it visā saskanēja domas. gribētos viņu vēlreiz satikt, bet negribas pirmajai aicināt draugos un rakstīt. kā jūs rīkotos? un kā mana nozušana var ietekmēt to visu?
bet lielākā problēma ir puisis x. man viņs pat īsti nesimpatizē, bet vienkārši traucē veidot attiecības. kā man to visu izbeigt? mēs tiekamies gandrīz katru dienu un kaut kur zemapziņā vienam pret otru ir jūtas, kas neļauj ar kādu citu veidot attiecības.
22
