Meitenes,
vai jums ir bijušas situācijas, kad bijušais, kas jūs pameta, tomēr turpina jums izpalīdzēt, ja palūdzat? Piemēram aiziet uz noteiktu veikalu, noteiktā pilsētā un tieši priekš manis nopirkt noteiktu lietu, kas man nepieciešama? Viņš saka, ka viņam neesot grūti to izdarīt.
Vai piemēram, saka ka lai droši zvanu vai rakstu, ja gribu parunāties, viņš man vienmēr atbildēšot. Vai piemēram saka, ka viņa mājas durvis man vienmēr ir atvērtas, ja man rodas nepieciešamība. Apjautājas par manu mammu, izpalīdz manai māsai darba atrašanā. Ja manam datoriņam kkas buksē, salabo.Tādi sīkumiņi.
Ikdienā mēs nekomunicējam, par pagātni nerunājam, vnk ir tāda saikne . ārēji viens otram vēljoprojām patīkam, to neviena puse nenoliedz. Nejūtos par to ne labi, ne slikti. Vnk pieņemu to kā dzīves sastāvdaļu. Esam norunājuši, ka neesam draugi un nav mums iekšēji arī to čomu sajūtu, bet tā kā kopā neesam, tad pat nezinam kurā dzīves lauciņā vienam otru ielikt.
Reizēm domāju vai viņš ir vnk māte Terēze vai arī esam kkādām neredzamām saiknēm tomēr viens pie otra saistīti :)
161
