Čau mīļās!
Es izvēlējos sev blakus ļooti godīgu puisi. Pat pārāk godīgu.
Man ir 23.gribu vēl trakot,patīk atpūsties,bet nu arī ne pārāk bieži. Nu bet esmu no dauzoņām,ja tā var teikt. Bet ar viņu nav iespējams kopā atpūsties. Jo viņa klātbūtnē man jāuzvedas godīgi,nedod Dievs ja uzpīpēšu ar meitenēm,tad lekcija man garantēta. Man ļoti jāpiedomā kā viņa klātbūtnē uzvesties un tas mani smacē nost. Kopā nedzīvojam,tagad arī tikšanās sanāk retas dēļ darba. Tāpēc pagaidām ir tā,ka pa nedēļu varu darīt ko vēlos,varu ar meitenēm satikties vai ko tādu.
Kad par to padomāju,viņš būtu ideāls ģimenes dzīvei,ideāls kā tēvs un vīrs. Bet pagaidām ir kā ir. Viņš dzīvo laukos un uzvedas arī tākā tāds opītis :( Viņam ir 26 gadi. It kā puisim taču arī vajadzētu iztrakoties līdz izveido ģimeni. Esam par to runājuši,viņš vēlas ar mani pavadīt laiku,atpūsties pirms veidojam ģimeni. Bet viņa izpratnē atpūta,tas ir mīcīties pa gultu,iet ārā strādāt,nu un vasarā aizbraukt kādā eksursijā.
Puisis pats kā tāds ir labs un foršs. Uzmanību velta un mīl.
Iesakiet ko ar tādu var ko iesākt?
Stulbi teikt,bet man ļoti pievelk pie tiem sliktajiem puišiem,liktenis tagad ar mani ir izspēlējis joku un iedevis pārmaiņas pēc godīgu puisi :)
83
