Ko darīt ar mantām pēc bērēm?

Es vienu spoguli paturēju. Bet pirms tam izdedzināju baltu svecīti tā priekšā.
To māju arī vajadzētu attīrīt ar sveci, izstaigājot katru stūri

Sany, no kurienes tev visas šīs zināšanas?

Nu Merilinas Monro bildi izmanto daudzi pasaules vadošie interjeristi piemeram, vai to pašu Ce Gevaru.

@ sany

Mirušo mantas paturēt un lietot nedrīkst.
Esmu no tiem cilvēkiem, kas tic, ka spoguļus nekādā gadījumā nedrīkst paturēt. Viņš ir jāaizklāj pilnībā ar tumšu drānu un pēc tam kaut kur ārā jāsadauza (nu tā lai droši vien citi cilvēki neredz un nepadomātu, ka esi traka). Pēc tam tā vieta, kur bijis spogulis, kārtīgi jānomazgā.
Un vispār spoguļus pēc iespējas ātrāk aizvāciet prom un centieties tajos neskatīties.
Mājā noteikti dedziniet svecīti.
Vajadzētu arī viņas gultu likvidēt.
.

tev viss mājās?

mirušo fotogrāfijas turot redzamās vietās tiek atņemta enerģija tiem cilvēkiem, kas uzturas šajās telpās. Tā jau tikai šķiet, nomira cilvēks un viss, bet gars jau paliek. Mirušie fotogrāfijās enerģiju tikai atņem no dzīvajiem cilvēkiem, nevis dod - tāpēc labāk likt fotoalbumos, piemēram

Sany, rodas iespaids, ka Tu uzskati, ka nāve ir kaut kas pretdabisks, dēmonisks un katrs, kas nomirst, kļūst par kaut ko, no kā būtu jābaidās, ka tik neaizvelk aizsaulē. Aizvākt mantas, sasist visu, kas piederējis...Ok, es ticu, ka mantas mēdz apaugt ar konkrētā cilvēka enerģiju, kaut kas ar pozitīvu, kaut kas ar negatīvu, bet nejau tagad viss mīļajam mirušajam cilvēkam piederošais būs kaut kas, kas liks notikt nelaimei, saslimt un nomirt.

winglet - manis pēc tu vari to nelasīt. Es jau teicu, ka tā ir katra paša darīšana.

QB - esmu daudz lasījusi. Nu salīdzinoši virspusēji un neesmu to visu šausmīgi pētījusi un arī to nemaz nevēlos, bet visur, kur esmu lasīju un dzirdējusi, viedoklis par mirušo attēlu un spoguļu paturēšanu ir diezgan vienots.

Tagad sapratu, kāpēc viens bārs bankrotēja. Tur pie sienām bija tapetes ar Merilinu Monro:D

@ sany

nerunā par to ko nezini

vispār es arī nesaprotu fenomenu fotografēt bērēs it kā tā būtu kāda fotosesija mirušajam.

kim - nē, tas nav nekas dēmonisks, bet tās tomēr ir divas pasaules. Es nedomāju, ka varbūt vajag 100% aizvākt visu, kas piederējis, bet jāskatās tie priekšmeti kā tādi. Ja cilvēks ir nomiris savā mājas gultā vai tajā pavadījis daudz slimību mēnešus, gadus, diez vai šādu gultu vajadzētu paturēt.
Ok, es pārāk daudz varbūt sarakstīju un citiem likšos traka, bet es lieku uzsvaru uz spoguļiem un bildēm lielākoties.
Un par citu cilvēku rotu nēsāšanu es vispār neiedziļināšos, jo mēs nēsājam līdzi tā cilvēka enerģiju un visu pārējo, kas pirms tam to ir nēsājis.

Kad man tētis mājās nomira, mēs uz kādām 40 dienām aizklājām visus lielos spoguļus majās. Un brālis ar kūpošu kadiķa zariņu visus mājas stūrīšus izstaigāja un laikam ar kaut kādu šķidrumu dzīvokli apšļakstīja. Nu lūk, pēc tām 40 dienām noņēmām no spoguļiem drānas un spoguļus nelikvidējām.

Es atceros, ka pēc dažiem gadiem, kopš tētis nomira, piespraudu viņa bildi pie spoguļa. Ujjj, būtu zinājusi iznākumu, nebūtu likusi. Kr4, kad tā bilde stāvēja piesprausta pie spoguļa, tā pēkšņi tajā istabā (manā istabā) sāka jocīgas lietas atgadīties. Tad pēkšņi naktī atvērās mūzikas centram tā vieta, kur liek diskus iekšā, bieži slēdzās iekšā un ārā tas pats mūzikas centrs. Tad ar draugu vakarā skatamies televizoru, pēkšņi no spoguļa nevis nokrīt, bet tika aizmests maziņš lācītis, kuru biju uzlikusi uz spoguļa. Tiešām, es redzēju kā tas lācītis lidoju uz otras sienas pusi. Tas bija ļoti nepatīkami. Brrr. Tad es sapratu, ka bilde no spoguļa ir jānoņem. Kopš noņēmu, tā arī vairs nekas tāds spocīgs neatgadījās. Jā, sapratu, ka to visu darīja mans tētis.

winglet - ja tu varbūt esi zinošāka, padalies. es ar apvainojumiem pret tevi nevērsos.

Shak* variants, kā viņi darījuši, arī varētu būt pieņemams, bet pie noteikuma, ka jums mājās nenotiek jocīgas un nepatīkamas lietas. Ja viss ir ok un slikti nejūtaties pēc tam, tad visam vajadzētu būt kārtībā.

Par bēru fotogrāfēšanu piekrītu. Man arī mājās stāv bildes no tēta bērēm. Es tā pat uz viņām neskatos, kam man redzēt mirušu tēti vai sagrautus tuviniekus un sevi?

Visām kategoriskajām - paskatieties ekstrasensu cīņas. Tur bieži daudz labu padomu izskan un arī paskaidrojumu.
Kaut vai tā sezona, kurai šodien pa tv3 būs noslēgums. Jeļena - melnā ragana daudz labu lietu ir stāstījusi. Vienu lietu arī izmēģināju un viss bija kā viņa teica.

QB- te taču puse pateiks, ka tas ir tāds pats seriāls kā Hameleonu rotaļas.

:D

Ja sāk skatīties, tad, manuprāt, ir neiespējami nesākt tam visam ticēt vai vismaz sākt šaubīties

Par bēru fotogrāfēšanu es arī nesaprotu-kurš jebkad gribētu tādas bildes skatīties? Tādas bildes nekādas pozitīvas emocijas sagādāt nespēj, tas notikums nav nekas tāds, ko baigi gribas atcerēties...Manuprāt, jāiemūžina fotogrāfijās ir priecīgi notikumi un cilvēki, nevis brīži, kad cilvēks ir satriekts un nelaimīgs. Man gan liekas, ka tā fotogrāfēšana bērēs notika agrāk, vai tad tagad tā vēl kāds dara?
Nav varbūt veiksmīgs salīdzinājums, bet neviens taču arī nefotogrāfē, kad kāds ir ļoti slims vai kādam kaut kas sāp..

@ sany

negribēju apvainot

Anastasija - jā, senāk tas bija ļoti izplatīti. Tagad neesmu saskārusies ar neko tādu. ( >10 gadus)

Ja par veciem cilvēkiem, tad, cik atceros, liekās mantas tika sadedzinātas, atceros,ka bija kaut kādi kažoki, tos valkāja vel pēc tam. Nekādi spoguļi netika plēsti pa manam (mūsu pusē, ja par māņticību, spoguļa plīšana ir nelaime, kur nu speciali vel to darīt). Man ir palikusi tikai viena manta no viena vecvecāka, es ļoti būtu gribējusi,lai paliek no katra vismaz kaut kas. Neticu par to,ka viss jāmet laukā.