Nekas nav skaidrs - kur tieši sāpes (to, ka vēderā, sapratu), kas par operāciju, kas un ko ieteica.
2010.gadā aptuveni 3-4mēn pēc dzemdībām bija pirmās sāpes, simptomi līdzīgi cistītam, bet savādāk, grūti izskaidrot. Bieži tik stipri sāpēja, ka veda uz slimnīcu, novēla vainu uz cistītu. Un tā trīs gadu laikā neko jēdzīgu neatrada. AB esmu pārdzērusies tāpat kā pretsāpju zāles... līdzarto esmu saķērusi gastrītu (zāles stipri pabojāja kuņģi). Pie ginekologiem esmu bijusi vairākiem, analīzes tik tīras, ka 1.grupas veselības pakāpē. Vīrs arī tīrs. Pie urologa esmu piedalījusies pētījumā, kur 4mēn dzēru nezināmas zāles un bez rezultātiem. Ir taisītas sonoskopijas, sonogrāfijas visādas neskaitāmas analīzes un tagad nesen taisīja laparoskopiju, jo bija aizdomas uz endometriozi, bet nekā... pilnībā viss tīrs. Ginekoloģe, kas taisīja operāciju ieteica griezties pie ģ.ā ar ieteikumu uz kolonoskopiju (gaidu rindu šobrīd), uz rentgenu to un MR kā pēdējo variantu. Agrāk sāpēja tikai urīnizvadkanāls, tagad jau liekas, ka olnīcas, vai kkur tajā rajonā, sāni, astes kauls sāk sāpēt... tāteikt visa jostas vieta līdz kājas cirkšņiem. Katra diena šo 3 gadu laikā kā apsaldēts urīnpūslis... Tas vairs nav izturams, Paldies vīram, kurš mani atbalsta, kuram ir stipri nervi un kurš arī no tā cieš, pēdējā laikā ar sexu vispār nevaru nodarboties.
Piedodiet, bet īsāk nevarēju aprakstīt. Saprotu, ka varbūt kolonoskopijā kko atradīs, bet ja atkal nē, tad mani izmeklējumi tiks beigti - tā es sapratu no savas ģ. ā.