Dzīvesvieta. Man nav tādas vietas, kur varu justies brīvi, nepiespiesti un būt es pati. Jau no 15 gadu vecuma dzīvoju var teikt "uz koferiem" - kojās, īrētās istabiņās utt. Mans sapnis ir pašai sava māja/dzīvoklis, kur man neviens nemācīs dzīvot, kur nebūs vienmēr ar sakostiem zobiem un smaidu sejā jāpiecieš kāda cita izdarības vai kārtība, kur varu uzaicināt pie sevis savus draugus, kur varu turēt mājdzīvnieku un... vienkārši justies labi. Zinu, ka tā diena tuvojas :)