Attiecības ar drauga/vīra māti

Attiecības labas. Es viņu biežāk traucēju, zvanu viņai, nekā viņa mums. :D

Viņa nedzīvo LV, kad atbrauc, protams, papļāpājam... Man pret viņu nav nekādu silto jūtu un nekad nebūs...

Neitrālas.
Kā jums, meitenes, ir ar citām mātes vedeklām? Negrauž, ja mātei ar cita dēla draudzeni/sievu ir labākas attiecības?

Kaprii, tā jau tāda cilvēcīga greizsirdībiņa, atceries, ka ar visiem nekad nebūs vienādas attiecības. :)

Nevaru sūdzēties. Labas attiecības, nekur nejaucas pa vidu, vienmēr priecājas mūs redzot, vienmēr apjautājas kā iet, kas jauns, vienmēr maisus ar gardumiem sadod braucot prom u.u.t.
Vienīgi man kkā nesanāk pret viņu ar baigo mīļumu izturēties. Vispār esmu atvērts cilvēks, patīk runāt un tā.. bet ar viņu kkāda siena uzrodas, nevaru "atslābt".. nezinu kāpēc.
Ceru, ka viņa to nejūt un nedusmojas!

Lindachka, jap jap, tur es tev piekrītu. Bet ir tik nenormāli kaitinoši, kad vienā un tai pat lietā man aizrāda, bet tai otrai nē. Pastāvīgi. :D Cilvēcīgs besītis laikam.

Kaut kad nesen dienas beztēmā mazliet biju rakstījusi par drauga mammu.
Diemžēl, viņa ir viena, bez vīra, līdz ar to viņai nav, ar ko vakarā papļāpāt. Kad sanāk mums būt vienā telpā, tā muti viņa aizvērt nevar. :D
Tāpēc bieži vien neeju uz telpu, ja viņa tajā atrodas. :D

Es drauga māti cienu tikai dēļ tā, ka viņa ir mana mīļotā māte. Esmu pietiekami daudz par viņu dzirdējusi, daudz, kas ir stāstīts. Līdz ar to apbrīnoju drauga pacietību pret viņu.
Godīgi sakot, ļoti bieži sakožu zobus. Pēdējā laikā gan, tiesa, notiek tas retāk. Kādreiz viņa pat nāca mūsu istabā mistkasti mainīt, kaut nebija vajadzība. Esmu priecīga, ka vairāk to nedara.
Pieļauju, ka viņa ir pieņēmusi domu, ka dēlam esmu es. Ja arī nav, tā ir viņas problēma.