Sākot skatīties, pat neiedomājos, ka filma varētu būt uzņemta pēc F.Dostojevska stāsta motīviem, lai gan tās gaitā vairākkārt jutu kaut ko jau kādreiz izjustu noskaņā, varoņu ikdienības attēlojumā. Prieks, ka esmu atsākuši skatīties filmas tieši ar šo. Kā jau vakar rakstīju draudzenei - manuprāt, režisors ir veiksmīgi radījis savdabīgu kiču, kas nav ne īsti komunisma, ne īsti
1984 stilā, drīzāk tādas mazas, šausmīgi pelēkas, statiskas pasaulītes tēlojums. Un galvenais varonis kā vienmēr jūtas outsaiders sevī. Tikai mazliet grūti saprast, kas ir viņa dubultnieks un kurā realitātē viņš īsti eksistē - tikai Simona iedomās vai reāli līdzās?
Sievietes tēls tāds pablāvs, bet Vasikovskai, šķiet, labi piestāv šī loma.
8/10