Laulību līgums

vēl šī situācija ir divtik neiespējama, ka es būtu tā bagātā, ar kuru slēdz laulību līgumu. es ar vīrieti neprecētos, ja man būtu jāapmaksā kāzas. kā zināms, kāzas neizmaksā pāris latu. nu normālas kāzas es domāju. tāpēc es nemaz ātrāk tāpat nenoslēgtu laulību līgumu, kamēr mans draugs nebūtu kaut cik pacēlies.
pagaidām mans draugs ir turīgāks par mani. man nebūtu iebildumu piedalīties kāzu izdevumu segšanā, bet es arī neapmaksātu tās pilnībā, kā arī nesegtu to lielāko daļu vnk kā sieviete. sakiet ko gribiet, bet man tas šķiet nepieņemami, ja sieviete maksā pati par savām kāzām pilnībā.

labi, pārāk tālu iebraucu tēmā, bet nu, ja es gribētu slēgt laulību līgumu un precēties, mans topošais vīrs nebūtu bezdarbnieks.

nelasiju te visus komentārus. bet..viss atkarīgs kāds ir tas līgums protams. nav tā ka 100% neparakstītu vai parakstītu. ja piemēram man tagad līgavainis dod parakstīt ligumu kur man no viņa biznesa nekas nepienākas...jā kā tad, skriešu un tūlīt parakstīšu! piemēram pēc 20 gadiem laulībā, pēkšņi šķiramies un es no tā visa neko nedabūšu?? pfffffff
viss kas ir mans ir viņa un viss kas ir viņa ir mans. ja šķiramies tad viss uz pusēm. un man pie kājas ka tas kādam liekas egoistiski vai ka esmu golddigger vai whatever. par sevi es nekad neaizmirsīšu.
tagad jau visas baigās karjeristes un visuvarošās sievietes. kā tad....

Skatoties kaads ir tas liigums. Ja ir no seerijas - viirietis grib, lai sieviete seezj maajaas, sarazjo kaudzi beernu, 3x dienaa gatavo, bet skjirshanaas gadiijumaa vinjai pienaakaas 0, tad taadu labaak nolaist podaa un to pashu viirieti pasuutiit triis maajas taalaak, lai meklee bezmaksas kalponi citur. Ja liigums ir taads, lai pasargaatu no iespeejamajiem paraadiem un aizstaav abas puses, ir ok. Taa nav saruna par to, vai kaada ir golddigere vai nee, taa ir sevis aizsargaashana. Ja sieviete atsakaas no karjeras, lai uznjemtos vairaak pienaakumus maajaas, taadejaadi viirietim dodot daudz vairaak laika, ko vinjsh var ieguldiit savaa karjeraa, tad viirietim ir par sievieti jaaparuupeejaas. Taapat, ja viirietis ir maajsaimniece, bet sieviete buuvee karjeru - nav eetiski peec tam viirietim pateikt, ka vinjam nekas nepienaakaas, jo luuk vinjsh pavadiijis ir laiku, njemoties ar beerniem, gatavojot, mazgaajot. Peec daudzu sievieshu izteikumiem sheit taa vien skjiet, ka beernu kopshana ir vismazkvalificeetaakais un sliktaakais darbs pasaulee, jo pat seetnieks beigaas dabuu vairaak. Nezinu kaa paareejaas, bet es sevi un savu laiku veerteeju augstaak par zemi apmaksaatu darbu.

Kā reaģētu, ja vīrietis pirms kāzām liktu tādu parakstīt?

Ja tā vienkārši pateiktu "Tev obligāti jāparaksta laulības līgums bez nekādām ierunām", tad neklausītu :D
Bet ja nopietni, izskatās, ka mums diemžēl būs jāslēdz laulību līgums, jo vīram ir uzņēmums, tāpēc mums drošāk ir noslēgt laulību līgumu..

pff...nemaz tad neprecetos, jo doma jau sakotneji ir, ka kopa uz muzu, nevis kad izskirsimie, tad...

Man šķiet, ka normāla situācija būtu, ja abi kopā sastādītu laulību līgumu.
Ko tur liegties - laulības nav tikai romantiska padarīšana.

Interesanti palasīt šo diskusiju un argumentus :)

Nauda un manta... tas īstenībā ir tāds sīkums uz kopējā fona. Sieviete apprecoties ienāk vīrieša dzimtā un līdz ar to saņem šīs dzimtas slikto un labo karmu, sev, saviem bērniem, mazbērniem utt. Kādi tur vēl līgumi. Nekādi līgumi nepasargās viņu no tā, kur iebridīs.

Un vispār, nauda = enerģija. Nevēlēšanās dalīties ar naudu, ir nevēlēšanās dalīties ar enerģiju. Bet enerģijas apmaiņa ģimenē ir pats svarīgākais! Ja vīrietis nav gatavs brīvai enerģijas plūsmai ģimenē, viņš zemapziņā nav gatavs ģimenei.

chanely, es cienu tavas domas, bet man kaut kas nelīmē kopā. Jo kāds sakars noslēgtam līgumam un tām sekām, kas izrietēs šķiršanās gadījumā ar vēlēšanos/nevēlēšanos dalīties naudā? Tas neizslēdz viens otru! Vīrietis var būt pat ļoti dāsns laulības laikā, bet kāpēc viņam tādām ir jābūt, kad sieva vairs nav sieva? Kāpēc viņam/ai nepasargāt savu mantu, ja tāda nudien ir? Es vīram ļautu braukt savā Jaguar, bet vai tāpēc man būtu jābūt gatavai šķiršanās gadījumā to viņam arī atdot? Loģika? Es atvainojos, ja pārprotu, bet es kaut kā neuztveru to savienojošo stīgu.

Tur jau ir tas, ka tiek traucēta brīva enerģijas plūsma, jo tas ir tikai uz laiku.. kamēr esi mans :)
Paris, es jau saprotu tavus argumentus. Neesmu jau vakarējā un zinu, ka pāri mēdz šķirties utt, viss kas var dzīvē gadīties. Bet man nepatīk šis jēdziens kā tāds "pasargāties". Nu kādu enerģētiku tur var iedot savai laulībai.

Nauda un manta... tas īstenībā ir tāds sīkums uz kopējā fona. Sieviete apprecoties ienāk vīrieša dzimtā un līdz ar to saņem šīs dzimtas slikto un labo karmu, sev, saviem bērniem, mazbērniem utt. Kādi tur vēl līgumi. Nekādi līgumi nepasargās viņu no tā, kur iebridīs.

Un vispār, nauda = enerģija. Nevēlēšanās dalīties ar naudu, ir nevēlēšanās dalīties ar enerģiju. Bet enerģijas apmaiņa ģimenē ir pats svarīgākais! Ja vīrietis nav gatavs brīvai enerģijas plūsmai ģimenē, viņš zemapziņā nav gatavs ģimenei.

es tev piekrītu :)

chanely, es nezinu, laikam visa pasaule ir pārāk tālu aizgājusi mantiskā plaknē, ko lai saka citu. Es arī piekrītu par enerģijām, ļoti ticu tam, bet nu jā, laikam ne vienmēr tās utopiskās idejas nostrādā dzīvē. Te var diezgan daudz runāt īstenībā, jo varbūt, ka tomēr arī tādai enerģijai nebūtu ne vainas un sajūtu līmenī abas puses justos atbrīvotas, pie noteikuma, ka abi ir apmierināti ar konkrēto līgumu. Indijā taču vēl aizvien precās ne mīlestības vārdā, balstot laulību materiālā plaknē, labi, tas nav ekvivalents salīdzinājums, bet doma ir tāda, ka vārds enerģija ir ļoti elastīgs un man kaut kā šķiet, ka viss ir mūsu galvās. Viss nē, bet daudz.

Sieviete apprecoties ienāk vīrieša dzimtā un līdz ar to saņem šīs dzimtas slikto un labo karmu, sev, saviem bērniem, mazbērniem utt.

Meitenes, vispār, kad precējāties, domājāt par to, kāda ir vīra ģiemene, vīra vecāku savstarpējās attiecības utt, kā chanely saka - ģimenes karmu?

aloe
Nē nedomāju, bet man ir stipri pavaicies ar vīra ģimeni.

Interesanta tēma :) Tā jau ir- neviens laulību līgums no karmas nepasargās. Kāds nu partneris ir mūsu apziņā, tāds arī būs... ar vai bez līguma, bet scenārijs būs tāds, kādam jābūt. Pārējais ir mūsu ilūzija.. :)))))

kā vīra ģimenes karma var ietekmēt sievu? ir kāds piemērs?

Ja neciešamus radus var saukt par karmu, tad var pat karma palīdzēt izšķirties! :D

Es tādu līgavaini pasūtītu, ja pēc bildinājuma kaltu plānus, ko darīt pēc šķiršanās. :D

Esmu pret laulību līgumu. Ja es, sakot pie altāra zvērestu, esmu piekritusi būt ar otru līdz nāve būs tā, kas mūs šķirs, tad nemeloju, jo es laulības uztveru kā kaut ko nešķiramu nākotnē. Un tad, ja kaut kas netiek šķirts, nav jēgas laulību līgumam. Vispār laulību līgums kopā ar laulāšanos baznīcā ir apzinīga grēkošana manā skatījumā, kā arī sevis mānīšana. Par tiem, kas dzimtsarakstu nodaļā sarakstās man vienalga, var slēgt visu, ko grib.

Esmu par laulību līgumu. Lai arī cik gan nepatīkami par to ir domāt brīdī, kad mīlestības ir tik daudz, ka ar to pietiktu visai pasaulei, drošība paliek pirmajā vietā.
Var taču visu sastādīt tā, lai, neveiksmīgas laulības gadījumā, neviens nepaliktu apbižots. Ne sieviete, kas gadiem auklējusi bērnus un nestrādājusi (nezinu, kā Latvijā, bet štatos vīram pēc šķiršajās šādā gadījumā ir pienākums sievai maksāt ikmēneša summu), ne vīrietis, kuram pirms valdībām piederējusi visa, nevis tikai puse villas.