Visu nelasīju, bet zinu, ko es darītu.
Vispirms šo cilvēku nosēdinātu sev blakus un paprasītu tieši, kas par lietu. Ka esmu dzirdējusi par tādu un tādu informāciju, vai viņš nevar kaut ko paskaidrot.
Jo es esmu saskārusies ar tādām čūskām, kas sagrozīs jebkuru tekstu. Tie klusie telefoni darbojas drausmīgi! Pateicu draugu pulkā par citu paziņu, ka īsti nesaprotu viņas gājienus konkrētā situācijā (neviens nesaprata!!!), bet pēc tam dabūju dzirdēt, kāda čūska un divkose esmu. Kaut pati biju viņai teikusi, ka nesaprotu viņas domu gājienu. Nezinu tieši, kas viņai tika padots tālāk, bet viņa uz mani apvainojās un vairs nerunāja. Sapratu, ka nu i nafig, man arī nevajag. Tomēr pati arī sapratu, ka, ja situācija būtu otrāda, es, visticamāk, painteresētos, ko cilvēks par mani ir teicis. Bet tas gadījumā, ja tas otrs man būtu svarīgs. Ja ar šo cilvēku jau tā nevarētu atrast kopīgu valodu, tad vienkārši pārtrauku komunikāciju un miers.