Nezinu, laikam augstākminētais ego un apkārtējo uzmanība.
Un pieredze. Ja atceros, ka man kaut ko darot viss izdevās un ieplānoto paveicu labi, ja pati varu priecāties par saviem sasniegumiem, tad arī nākamajā reizē ķeroties kaut kam klāt es jutīšos daudz pārliecinātāka par sevi.
Runājot par izskatu, tur točna ir jābūt saskaņā ar sevi, jo laikā, kad biju ar sevi neapmierināta, saņemtajos komplimentos saklausīju vai nu ironiju vai kaut kādus centienus pielīst. Tagad, kad esmu pašpārliecināta par savu izskatu un eju ar augsti paceltu galvu, komplimentu ir vairāk un es tiem beidzot noticu.