Sveikas,
man jau pailgu laiku ir negarxstāvoklis smagā formā. negribas neko, neesmu spējīga ne uz ko un nekas neintresē. tieši par ikdieniķām darbībām- varu gulēt kaut visu dienu, blenzt vienā punktā vai atkal gulēt. nespēju koncentrēties un visu laiku sajūta, ka esmu pazudusi pati sevī. tā ir katru gadu ziemas mēnešos, tik tālu tas viss ievelkas, ik dienas ir domas par pašnāvību, neeksistēšanu, apraudos vairāk kā trīs reizes dienā- regulāri. visus citus gadu mēģināju ievilināt savu prātu un emocijas uz labo pusi- sgatavoju laicīgi abonamentu uz sporta zāli, kas man patīk, ieplānoju jau laikus tikšanos ar for/siem draugime un piesaku, lai man zvana, ieplānoju izgulēties un nestresot utt. šogad no tā visa vairs nekas nedarbojas, ir dienas, kad nožēloju par savu eksistenici un liekas, ka apgrūtinu visus sev tuvos ar savu klātbūtni un neomu, negribēšanu neuzko.
rīt ir vizīte pie ģimenes ārsta. ir doma lūgt pēc palīdzības, jo izskatās pēc depresijas ar visiem simptomiem. BET es nezinu kā par šo runāt ar kādu aci pret aci. pat ar savu draugu nespēju- viņš redz mani negarstāvoklī, vai ar uzspiestu smaidu tēlojot, ka viss ir labi vai būs labi.
man ir kauns teikt cik draņķīgi jūtos, jo viss manā dzīvē ir lieliski. un neliekas, ka tā esmu es, kam nāk tādas domas virsū.
Jautājums- kā ārstei izstāstīt, kā iesāk sarunu, ko prasīt? pašai izskatās pēc depresijas, bet negribas sev piedēvēt. un ''padzert vitamīnus'' nelīdz.
264
