Pasēdi un padomā labi, kas tevi tur tagadējās attiecībās. Ja jau viss būtu labi, tad acis pat nemestos uz citiem.
Pati esmu attiecībās, nu jau gadus 3. Ar vīrieti viss ir kārtībā, protams, uzmanība man reti tiek veltīta, bet esmu samierinājusies. Zinu, ka viņš mani ļoti mīl un bez manis iespējams sabruktu. Domas par iešanu prom man uzglūn gandrīz katru dienu. Ne jau tāpēc, ka nemīlu viņu, ne tāpēc, ka viņš ir slikts, bet gan tāpēc, ka viņa dzīve ir liela izgāztuve, kurā nekas nav sakārtots... :( Es vienkārši nezinu, vai ar viņu mana dzīve var veidoties normāla.
Šim visam pa virsu - man uzmanību pievērš kursa biedrs, kurš ir tiešām simpātisks. Protams, nekādas cerības viņam nedodu, jo esmu pret krāpšanu, bet kursa biedra uzmanība ir vienīgais, kas man mazliet liek pacelties virs zemes, jo mans draugs mani uztver kā pašsaprotamu lietu...
1205
