Gribēju būt laba, no patversmes paņēmu gadu vecu sunīti, taksi. Mīļš, skaists, BET.......... Kā atstāju mājās vienu,tā rej, gaudo visu laiku. Kaimiņi jau sāk sūdzēties, ka viņiem traucējot. Kaimiņu tentuks nevarot diendusu pagulēt, suns rejot. Atpakaļ uz patversmi toč nevedīšu, jo galu galā, arī suņukam taču ir jūtas.
suns vienmēr ar lieliem priekiem sagaida mani mājās, tad arī vienmēr sasveicinos un aprunājos. Sākumā, draugi, kuriem nav dzīvnieku smējās, ka es ar suni šitā runājos, bet tagad sapratušai, ka tas dzīvnieciņš arī jūt un daudz ko saprot.
Es šitā ar kaķieti daros..vienmēr kā atveru durvis, jau pirmā sveicinās un sūdzas, ko pa dienu sastrādājusi. Tad aprunājamies, sabučojamies un tikai TAD es varu ģērbties nost.
106
