Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

sunscreen - es izvelejos gimenes arstu to pasu, kurs man ir.

Bet tomēr kaut kā dīvaini ir lasīt, ka jaunā māmiņa jau 2 dienas ļauni priecājas, ka kādam ir notikusi tāda nelaime un bērns ir saslimis...

sunscreen - ģimenes ārsti izvēlējos pēc pazīstamo ieteikuma, tad rakstīju pašai dakterei vai viņa vēl jaunu ģimeni pieņems. Gribēju arī, lai ir tomēr rajonā, lai varu aiziet ar ratiem, man tiešām ļoti tuvu daktere ir. Sākumā domāju, ka tikai ģimenes ārste, bet beigās tomēr izrādījās, ka viņa arī pediatre, kas tomēr ir ļoti svarīgi.

Un kā jau kaut kad minēju, tad mazais deklarēts centrā, daktere Ziepniekkalnā. Galvenais runāt ar pašu ārstu, jo viņi jau izlemj vai tevi ņems un vai no cita rajona. ;)

Cik esmu sapratusi, zīdaiņa ārstei ir jābrauc kaut kādās mājas vizītēs? Tieši tāpēc domāju, ka it kā taču ir svarīgi, lai būtu tuvu dzīvesvietai, bet uz vietu, kur es dzīvoju pašlaik, jebkuram ārstam būtu jābrauc sava pusstunda no jebkurienes.

Sunscreen - principā vari jau sarunāt, ka brauc pati pie dakteres, vismaz man uz māju nenāca, pateicu, ka varu aiziet. Tomēr ir patīkami zināt, ka daktere arī uz māju var atnākt. Tu jau sazinoties vari aprunāties par visi šito.

Papau, Tu par mani tā? Es nepriecājos, es jūtu līdzi bērniņam, ka viņš ir tas, kam visvairāk jācieš tādā situācijā. Es savu mazo tādam riskam nepakļautu un esmu vnk nepatīkamā šokā, ka ir pieauguši cilvēki, kuri vadās pēc tā, ko viņi grib un, kas viņiem patīk nevis pēc tā, kā būtu labāk viņa atvasei.

Es esmu nenormala cikstule, bet mani loti kaitina, ka mazajam nekas neinterese un vins to vien grib, ka lai es nesaju uz rokam. Man vairs nav speka, meginu vinu izklaidet, bet viss velti.

Manējā bebene sāka velties uz vieniem sāniem 3 mēn. Uz otriem sāniem ir dažas reizes arī apvēlusies, tikai tad tam sānam uz kuru veļas parasti, pielieku pakaviņu, lai nevar pavelties. Tad dusmojas un grūž nost to pakaviņu :D Bet nu tad kādreiz saņemas un apveļas uz otriem sāniem. Tulīt būs 4.mēn. Atpakaļ uz muguras nemāk velties (kād to nez iemācās?) Ar mantiņām aktivitātes paklājiņā gan jau sāka spēlēties pēc 2 mēn. - dauzīja ar rokām pa grabuļiem.

Drēbes mazgāju ar Minirisk, bet mēģināšu mainīt uz Neutral. Itkā jau nekāda vaina, bet jau minēju iepriekš, ka mazā pa nakti knosās un dīdās - iedoājos, ka varbūt pulveris pie vainas??? Jāpamaina -a ja nu? (bet gan jau kad nē).

Jautājums par zobiņiem - tā ir kad pirmie nāk apakšējie zobi? Ir gadījumi kad augšējie pirmie tomēr? Man liekas tāda aizdomīgi cieta augšējā smagana, bet apakšējā nekā. Nezinu-varbūt tā visulaiku bija.

Muša - Tev ir tas krēslīņš kur mazo sēdināt? Manējā kad niķojas, tad iesēdinu viņu krēsliņā un pati darbojos virtuvē, istaba kauko kārtoju - tad viņa sēž un skatās. Bet ja es arī tikai sēžu, aktīvi nedarbojos-tad viņai nepatīk vairs sēdēt, jo redzies nav interesanti tad.
Bet nu es arī esu viena no tām mammām, kas gaida kad izaugs bēbis un būs biki pastāvīgāks.

saule, mums vienada vecuma mazie. Ka ir, vai tava maza ari visu laiku pa rokam grib?

Man ir gan kreslins,gan paklajins un nekas vinu neinterese.

es kautkā dikti centos viņu nepieradināt pie rokām jau no paša sākuma. Viens posms (tad kad nevēlās vēl un sāka spēlēties ar mantiņām), bija vispār super - pabaroju, noliku uz aktivitātes paklājiņa un spēlējās praktiski līdz nākamajai barošanai. Tagad kad lielāka, tad vairāk pīkstēt sāk, laikam garlaicīgi paliek uz grīdas un tad čīkst ka grib rokās. Bet nu es tad mēģinu ar to krēsliņu tikt cauri, vai arī paspēlēties kopā ar viņu uz grīdas. Kautkā dikti uz rokām nenēsāju, lai nepierod-mēģinu atrast citu variant, lai ieinteresētu viņu. Sanāk mazliet panēsāt pirms ēšanas vai gulēšanas, ja vajag "pavilkt laiku''.

Es atkal esmu bērnu ņēmusi pa rokām vienmēr, kad viņš gribējis un tagad tieši mazais lielākoties dzīvojas pa grīdu, jo tur interesantāk mazajam. Pats ripinās un dzīvojas ar mantām, taisās uz rāpošanu (6 mēneši). Un ja čīkst, tad ņemu rokās, bet bieži grib tāpat vienkārši, lai lieku uz dīvāna padzīvoties, protams, esot man blakām.

Protams, ja dikti čīkst ka grib rokās, paņemu, samīļoju, panēsāju un tad mēģinu atrast kādu nodarbi viņai, jo nu visu laiku uz rokām negribas nēsāt.

Jā, manai ar patīk kā Liliii minēja - uz dīvāna padzīvoties, kad sēžu blakus. Un ja vēl palaižu tad bez pampera uz vienreizējā autiņa, tad vispār laime pilnīga :D

Mja,es savejo varu ari 2h nesat,pa vidu meginu atrast vinam izklaides,bet nekas nesanak,nesaprotu ko es daru nepareizi.

Muša - tas tāds vecums, tad mans arī max uz paklājiņa 15 minūtes viens dzīvojās, tik uz 5 palika pavisam vieglāk, jo tad jau sāka baigi velties un dzīvoties pa grīdu ar mantām.

Man likas,ka mazajam augot klus tikai vieglak,bet sobrid jutos tapat ka pirmaja menesi. Jasanemas!!!!!

sunscreen, bērnam it kā vislabāk būtu tieši pediatrs, jo viņiem jābūt zinošākiem tieši par bēbīšu lietām. Mums pašiem ir ģimenes ārsts - pediatrs (ne visi ģ.ā. ir arī pediatri un ne visi pediatri ir arī ģ.ā).
Un - es tomēr iesaku meklēt tādu, kurš brauks arī uz mājām, ja būs vajadzība, kāds prieks būs ar slimu bērnu vēl kulties pāri pus pilsētai? (nu labi - drusciņ pārspīlēju), bet fakts kā tāds.

Ķirsis
Iespējams vnk nepareizi uztveru un iztulkoju tevis teikto, bet man tas "izlasās" kaut kā tā - Haaa-haaa, es taču teicu, ka tā būs!! (nu, ka bērnus nevakcinē un tad smagi saslimst utt.)

Muša
Tavs bļaurītis stipri līdzīgs manējam izklausās ;) Man pirmie 3 viņa dzīves mēneši bija tāda mazizmēra ellīte, tad līdz gadam mazliet mazāka ellīte un tad jau pēc gada palika arvien vieglāk. Viss sākās ar kolikām, bļaušanu, negulēšanu, bļaušanu, karāšanos pupā, bļaušanu :D Pašu arī rotaļlietas neinteresēja, bet viņu visu laiku vajadzēja izklaidēt. 5min bija ar mieru palikt krēsliņā vai uz paklājiņa. Ja mamma dara kko interesantu, piem. mazgā matus + māžojas (puika bija krēsliņā pie manis vannas istabā) vai virtuvē mazgā traukus + māžojas, tad varēja arī 10-15min nosēdēt. 5-10min pats, atlikušo laiku smejoties par mammu :D Attīstījas kā nākas, viss bija labi, bet jā - pats savā nodabā negribēja būt. Bet izauga bērns un parādījās i vēlme darboties pašam savā nodabā, i spējas komunicēt citādāk, ne tikai bļaujot :D Manējais bija mierīgs pastaigu laikā ratos un uz rokām, ja nekas nesāpēja (kolikas). Visā citā laikā...nu tu jau principā to izdzīvo šobrīd ;) Viss, ko varu teikt...pacietību, izaugs!