Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

drugdealerin-turies,man arī līdzīgi...sāp,bet šodien beidzot kkads piens parādās.
Tiksim arī šodien mājās,mēģināšu atslaukt un krūtis "'savest kārtībā''
Jāliek kāpostu lapas.

Papau ārprāts, tu mani saraudināji ar to video....

Es pēc katras barošanas no pirmās dienas smērēju bephanten un man nebija jēlumu, sāpēt gan sāpēja.

Mīļi, saulaini sveicieni arī no manis visām, kas sagaidījušas savus brīnumiņus! :)

Lai jums laimes pilns kopīgais dzīves ceļš!

Papau - paldies par rakstu :)
mūsu mazais ar vannītē nekad nav raudājis, tad kad iemacijās smaidīt, tad tagad visu laiku mute līdz ausīm un tik pļunkšķinās, paris reizes pat bija ieraudājies kad no vannītes ņēmam arā, jo tur ļoti patīk :)
tas treneris pie kura bijām, ir ļoti stingrs, bērni iet kā pa strīpu, vecāki sākumā viņu ļoti lamāja, ka nevar tā ar bērnu utt, bet pēc laiciņa naca un paldies teica, jo mazais vinus baseinā vispar neklausa, bet kā atnak treneris, tad visu smuki dara :)
peldēšana ļoti labi norūta un uztur labi formu, vēlāk būs labi panakumi gandrīz visos sporta veidos!

weee

Bērns nav pieskatīts nevienā no gadījumiem. Un, ja bērns nav pieskatīts, tad nelaime ir tikai laika jautājums. Ja viens mašīnā...tad nelaime pienāk ātrāk, ja viens mājās...gadās visādi. Latvijā nu jau krietnu laiku atpakaļ gadījums - privātmāja. Divi bērni palieli, kādi 2-4 gadi guļ diendusu. Gultai galā stāv TV. Privātmāja, bērni guļ, vecāki turpat pagalmā kaut ko darās. TV pēkšņi aizdegas/sprāgst. Dieva laime, ka bija tas sprādziens un pagalmā dzirdēja, Dieva laime, ka vispār bija kāds mājās...
Otrs ļoti nesens gadījums latviešu ģimenei UK. Divas mazas meitenes, mamma viena mājās. Mamma cep gaļu, skatās, bērniem laiks gulēt. Mājas plānojums tāds, ka meiteņu guļamistaba blakus virtuvei, vecāku guļamistaba tālāk pa gaiteni. Nu lūk...ok, pabeidz cept gaļu, liek bērnus gulēt. Noliek gulēt, aiziet uz savu istabu kaut ko padarīt. Dzird, ka ieklepojas viena meita...nu neko, mazums. Ieklepojas atkal. Ieklepojas otra meita... Iet skatīties, kas notiek...a tur viss zili melniem dūmiem, jo cepa gaļu un aizmirsa izslēgt plīti/noņemt pannu. Un atkal - paldies Dievam, ka bija mājās, nevis nolika bērnus gulēt un aizskrēja uz veikalu, jo ar tām 5min veikalā varēja pietikt.
Nelames nenāk brēkdamas. Briesmīgas nelaimes notiek pat vecāku uzraudzībā, bet ļoti bieži vecāki vismaz esot blakus ir spējīgi to nelaimi novērst vai puslīdz saglābt. Ja notiek šāda nelaime un neviena pieaugušā nav...nu tur nevajag pat i 5min, lai pēc tam visu atlikušo mūžu nožēlotu. Bet ir dažādi cilvēki...vieni mācās no citu kļūdām, otri...no savējām...

Es savu mazo arī nespēju atstāt vienu, kaut gribētu, pat miskati nevaru iznest, man vienmēr liekas, ka tieši tajā brīdī, kad iziešu kaut kas notiks, vienmēr iedomājos ugunsgrēku, nezinu kāpēc tieši par to, bet pašai tas traucē, vienīgi atļaujos līdz pastkastītei noiet lejā, kamēr mazais čuč.

Esmu priecīga par puiku, man liekas ar meitenēm ir grūtak, visas tās uķi puķi lietas man īsti nepatīk, meitenes arī ar savam kaprīzēm man besī :D nu labi nejau besī, bet nu nepatīk, ar puikām liekas vieglāk un visu pa čomisko var sarunāt. :)

Mans mazais jau kādu laiku rāpo, bet nu rāpo maz, jo viņš visu laiku ceļas kājās, aizrāpo līdz tuvākajam skapim, galdiņam utt, un ceļas kājās, visu laiku man viņam jābūt klāt, un jāvaktē moments kad kaut kur atsitīs galvu, vai kaut ko virsū sev uzgāzīs, jo savādāk krīt un veļas, cik saprotu tik agri viņš nedrīkst, pareizi? Un arī kad miegs nāk, viņš līdz pēdējiem spēkiem niķojies, īdēs, bet negulēs, cīnās līdz pēdējam, kamēr tiešam konkrēti nogurst tikai tad var iemidzināt, nu, vārdsakot, jautri mums iet.. man nerviņi tādi švaki palikuši, sāku pamanīt, ka pārāk ātri uzvelkos, bet nu cīnos. :)

manējais arī ceļas tagad 7 menešos kājelēs, arī nevar ielikt gulet, tikko bišķiņ paver actiņas, tā ceļas kājās.

Es atstāju dažreiz uz 10 min., kamēr guļ, lai izvestu suni.Bet tas ir dikti reti, kad nav citu variantu.
Kad nesu ratus lejā no 5.stāva, tad atstāju spēlēties gultiņā.Tagad nopirku ratus, kuri sver 5 kg.Uz viena pleca rati, otrā rokā bērns un visiem labi.

Zīdaini nevar pielīdzināt divgadniekam ... Nu un kā var aizmirst par gaļu!? :D un tv sprādziens ir pielīdzināms situācijai, ka ejot pa ielu uzkritīs ķieģelis uz galvas, bet tiešām katrs dara kā uzskata par pareizu.

Mari, tev mazais jau raapo?

Zīdainis ir bezpalīdzīgs (dažos gadījumos arī tas pats 2gadnieks), bet 2 gadus vecs bērns pat brīnumus sastrādā vecākiem blakus esot, kur nu vēl viens pats palicis un nav kas aizrāda. :D

Maija, uz priekšu tiek diez gan ātri, bet par rāpošanu to vēl nevar nosaukt :D Lien, lec un drusciņ rāpo.

Kad guļ, tad jau vienalga 2gdnieks vai zīdains. 2gadnieks vismaz pamostos un varbūt aizmuktu, ja kas notiktu, bet zīdainis...
Ai, es vnk nesaprotu kā var vispār prātā ienākt doma atstāt vienu bērnu. Nu mazums...man nekad mūžā nav aizcirtušās durvis, bet vienmēr iedomājos...a ja nu? (Latvijā kaimiņiem regulāri aizcirtās durvis, tad nu man bail no tādas pieredzes :D ) Bērns guļ, es piem., tikai līdz tai pašai pastkastītei un bams...durvis ciet. Nez, kur ir problēma kopā ar bērnu līdz pastkastītei noiet, ja nu akurāt tajā dienā nav būts laukā un neviena cita nav.

Ok, uz veikaliem varbūt, tusēt baigi nevajag iet, ja nav, kas pieskata, bet nu kamōn - ne jau līdz pastkastītei nevar noiet vai wc ieiet, vai kādu sīkumu izdarīt... nevajag jau pārspīlēt arī! Es labāk bērnu uz 2 minūtēm atstāju vienu, kamēr ratus nesu lejā, nevis mokos ar ratiem + bērnu, lai man sametās kāja un vēl trakāks iznākums!

ĶIRSĪ, kur tu esi, ko tu dari?

Piekritu, nu jau iet pa traku, ja pat uz pastkastiti nedrikst iet utt.

Murgs.

Tas jau izklausās mazliet paranoiski. Bez maz vai bērns arī līdzi uz tualeti jāņem.
Mazāk jādomā par tādām lietām un nevajag piesaukt nelaimi.

Gita, cerams, ka tev viss nokārtosies, jo vīrieša klātbūtne ir svarīga, to es saprotu tad, kad iestājās pilnīgākais bezspēks un dusmas uz visu pasauli, ka neko nevar paspēt, ka nevar izgulēties, ka pat piecas minūtes sev nevar veltīt pirms iziešanas no mājas. It īpaši, ja ir nemierīgs un neguļošs bērns, kā manējā.
Bet es arī dzemdēju ziemā, un nekas cits neatlika, kā ņemt mazo līdzi uz veikalu vai uz to pusst atstāt vecvecākiem. Tomēr, viss ir izdarāms un paveicams, man šķiet.

The_one, man ir meita, bet es pilnīgi noteikti neesmu sievišķīga sieviete, visu izdarīšu pati, visu pārcietīšu, labāk patīk tehnika, mana sapņu nodarbošanās būtu mehāniķis, vai piedalīšanās kādās auto sacīkstēs un mehānika, bet nu neko... :D
Pucēties retu reizi sanāk, bet es kleitas un svārkus ciest nevaru. :D neerts apģērba gabals, bez gala. :D

kadam tas ir murgs kadam nē :) mammas ir dažādas, man ar ir bailes ka durvis aizcirtīsies, kad eju uz balkona tad tabureti pielieku durvīm priekšā, pagajušo nedēļu kaimiņienei no 2trā stava aizcirtās balkona durvis, labi ka viņa nebija ārdurvis aizslegusi (noveicās), viens no kaimiņiem aizsteidzās palīgā