Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Ķērc jau nu gan nav nekāds briesmīgs vārds, to es jums kā filologs saku ;) Gita, man kad ļoti slāpa gr laikā, sūtīja cukuru pārbaudīt, bet viss bija ok.

Palasījos bēbīšrakstus un vienā vietā izlasīju interesantu lietu. Kamēr mazais puncī sākot no 20.nedēļas, tad viņam izveidojas līdzīgs dienas režīms kā mammai. Respektīvi, kad mamma guļ, tad mazais puncī arī guļ. Un, ja pa nakti mamma neceļas, lai ietu uz tualeti, tad mazais visu nakti noguļot. Pēc piedzimšanas režīms varot saglabāties un mazais naktī cītīgi guļot un neceļoties ik pēc pāris stundām. True or false?

ā, the_one, mans puika arī tā darīja, ir pat bijušas naktis, kad pa miegam ne tikai uz punča griežas, bet arī cenšas kājās piecelties. Pacieties drusku, drīz pāries :)

Lollipop, true :D :D es ja cēlos tad ļoti uzmanīgi, lai nepieceltu bēbi :D :D

weee - tu mani iedvesi cerību :D Tā kā es kopš dzimšanas visu nakti noguļu neceļoties, tad cerams, ka mazā dāma darīs tāpat :D Zinu, ka draudzene pa naktīm cēlās augšā uz tualeti, pārējos bērnus apskatīt un ko tik ne, tāpēc arī tagad baro ik pēc 3h arī naktī.

Bet ko man darīt? Griezt atpakaļ uz muguras vai ļaut taurēt, kamēr saprot, kā aizmigt uz vēdera? Vai neļaut velties?

Es griezu atpakaļ līdz vienu rītu pamodos, bēbis uz punča un čuč - pierada laikam, tagad bieži tā čuč.

the_one pamēģini vakarpusē ielikt mazo pakaviņā, lai izraudas un pierod, ka nekur velties nesanāks, pa nakti atstāj pakaviņu, no rīta, lai veļas cik uziet bez pakaviņa. Varbūt tāda dresūra palīdzēs :) Bet tā traka situācija...

Lollipop
False! :D es grūtniecības laikā naktīs necēlos vispār. Mans bērns savukārt naktī kopā gulēja labi ja 5 stundas, pārējo laiku (posmā starp 8 vakarā uz 6 rītā) es viņu ucināju pa rokām, jo savādāk vnk nevarēja. Arī pa dienu (no 2-3 nedēļu vecuma) gulēja pamatā 2-3 reizes pa 30 minūtēm, šad tad kādu stundu.
Kad pagāja pusgads, tad nervi neizturēja, pieslēdzu vīru palīgā un 2 nedēļu laikā panācām, ka bērns izguļ visu nakti. Šad tad 1-2 naktī cēlās, bet nu tikvien, cik knupi jāiedod bija un viss.

Lollipop, Tu sagrāvi manas cerības.. :D
Ja būs kā tu saki, tad mani gaida jautras naktis. Ceļos naktī kādas 28 reizes, īpaši tagad pie beigām!

the-one
Jāpārdzīvo, pāries. Ir vecāki, kas ar kādu plānu segu, audumu stingrāk no vēdera uz leju nostiprina, aizbāžot to segu aiz matrača, nu, lai bērns nevar tā pārvelties. Man tas ilga kādu nedēļu - pārveļas, kaut kur lien, rāpo, ietriecas ar galvu gultas galā, sāk raudāt... Pirms tam dažas dienas mocījos ar to, ka viņš gribēja gulēt uz sāniem, bet nevarēja vēl noturēties un kā tāds pelmenis ripoja atpakaļ, arī dusmojās. Tad īsi pēc gada, ļooooooti vieglā formā (paldies Dievam) parādījās night terrors...guļ, guļ, mierīgi, pēkšņi dzirdu, ka sāk elsot, knosīties...jau tajā brīdī centos tā kā mazliet pamodināt, izsist no miega, citādi grūti bija - acis ciet, pats bļauj, pamodināt nevar. Reāli nežēlīgi jāslēdz gaisma iekšā, lai kaut nedaudz pamostos un izietu no tā murdziņa laukā. Bet tādas epizodes kopā tik kādas 3-4 bija.
Tagad arī laikam kaut kāda emocionālā attīstība/nobriešana viņam, jo jau kādas nedēļas 2-3 neregulāri, bet ap 23.00 vnk sāk raudāt. Sākumā bija tā, ka tiešām asaras kā pupas, acis ciet, bet raud un tik žēli :( vnk jāpaņem klēpī un jānomierina, jāpaaijā un bez problēmām čuč tālāk. Un tā raudāšana pakāpeniski samazinās, līdz aizvakar tikai dzirdēju, ka tā kā ieraudas, bet, kamēr aizgāju līdz istabai, jau turpināja gulēt kā nekas nebūtu bijis. Vakar gulēja mierīgi.
Bērniem uznāk un pāriet šādi visādi brīnumi. Tas ir normāli. Man ir paveicies, man šie posmi ir īsi (laikam kompensācija par zīdainības trakumu :D ), bet ir, kas mēnešiem mokas.

the_one
Es grieztu atpakaļ un un arī griezu. Nez, viņi jau to neapzināti dara, vnk nevar "atiet" no dienas aktivitātēm un viņš jau nemaz negrib uz tā vēdera...vnk pats nesaprot, ko dara. Man liekas nežēlīgi negriezt atpakaļ, bet kas zina...varbūt tas strādā, bet dažas dienas es paciestos noteikti un paripinātu atpakaļ.

the one, mums tagad tieši tas pats. Un zini kā ir.. nu nav jau labi, bet mazais aizmieg man blakus, bet savā gultiņā viņš veļās un tāpat atripo pie manis uz lielo gultu. Vakar liku 9 gulēt, aizmiga,viss ok, pārliku uzmanīgi mazajā gultiņā, pamodās un tā līdz 11 vēlās uz vēdera un čīkstēja. Tad atkal ņēmu sev blakus, iedodu savu roku, viņš manā rokā ieķerās un čuč mierīgs.

Un es jau esmu kādas 2x dzirdējusi,ka viņš miegā elso un sāk čīkstēt un tā saviebj sejiņu un tā kā skumji smilkst. Pirmo reizi pieskrēju un samīļoju viņu - apklusa, bet otro reizi pats nomierinājās uzreiz, tikai drusku iepīkstējās.

Tagad jau rāpo/lien uz priekšu un atpakaļ, labi,ka tā gulta tik plata, No rita pamostas un tad viņam 3metri kur rāpot :D Uzrāpo man uz galvas, elso ausī un plēš matus.

Skaidrs. Paldies par info, meitenes.Vismaz zināšu, ka jāgriež atpakaļ.Man likās ka viņš grib gulēt uz vēdera, bet nemāk tā aizmigt, bet izrādās nemāk atiet no dienas aktivitātēm.
Savā gultā negribas ņemt. Nekad neņēmu un negribas radināt. Bet tieši tagad viņs guļ lielajā gultā..tētis pielaidīgāks.

the one, mums tieši otrādāk, tētis stingrais :D mamma ņuņņa :D

the_one
Neatceros kādā vecumā manējais sāka uz vēdera gulēt pa nakti, bet tas noteikti notika bez jebkādiem kašķiem. Vnk vienā brīdī pamanīju, ka guļ uz vēdera. Un jāsaka gan, ka tad, kad viņš pats bija netīšām pārvēlies, tad pāris reizes pamēģināju viņu tāpat arī nomierināt - kamēr uz vēdera guļ. Paglaudīt muguriņu utt...figu, nemaz i nemierinājās, gribi negribi bija jāgriež atpakaļ. Ja viņiem tā gribētos un patiku, viņi nekašķētos :) Būs labi! Tiks smadzenītes galā ar dienas iespaidiem un prasmēm, sāks mierīgāk čučēt. Nakts miegs ir cieši saistīts ar bērna nervu sistēmu - jo stabilāka, jo labāks un ciešāks miegs. Kamēr maziņi...nu tā nervu sistēma lielākajai daļai pavisam švakiņa, īpaši vecumā, kad sāk velties, rāpot, celties, staigāt...netiek galā ar visu to gūzmu info, tad nu tas parādās pa nakti.

Un, ja pa nakti mamma neceļas, lai ietu uz tualeti, tad mazais visu nakti noguļot. Pēc piedzimšanas režīms varot saglabāties un mazais naktī cītīgi guļot un neceļoties ik pēc pāris stundām. True or false?

Lollippop, sagadīšanās vai kā, bet es naktīs grūtniecības laikā necēlos (tik 1x, bet tad arī man ūdeņi nogāja :D ). Meita jau kopš paša dzimšanas brīža bija iegājusi "nakts režīmā" t.i. naktis nogulēja no pirmā dzimšanas brīža (pirmajā mēnesī tas bija no 00:00 līdz 5:00 stabili nogulēja). Tad jau tās gulēšanas stundas ar laiku "pastiepās" garākas.

the_one - man bija tā, ka mazais tiešām gribēja gulēt uz vēdera, bet pirmās naktis kā veļas uz vēdera tā galva augšā un pats sevi ceļ augšā, tad nu griezu atpakaļ un pat pieturēju, bet vienā naktī pat pieturot uz muguras negulēja un knosījās, gribēja griezties, tad atļāvu, lai tad griežas uz vēdera, kad pagriezās tā bija miers un gulēja, galvu vairs augšā necēla. Tagad jau regulāri vai nu guļ pavisam uz vēdera vai tādā sāna/vēdera pozā.

Skaties pati, bet ja raud, tad gan nepatīk un griez atpakaļ. ;)

Par gulēšanu uz vēdera runājot. Kad mēs saskārāmies ar meitas velšanos gulēt uz punča. Tas bija kādā 5./6. mēnesī gan. Iesākumā savu baiļu dēļ, es meitu arī vienmēr griezu atpakaļ uz muguriņas. Mums bija vizīte pie pediatra, tad nu jautāju, kā un ko darīt. Viņš man teica, ka tādus pigorus strādā teju katrs bērns. Jā, mazais izsapņo dienā gūtos jaunos iespaidus no jauna. Man teica, lai atpakaļ negriežu, tik vien, cik lai pati pavēroju, vai mazā prot galviņu pagriezt jau pati tā, lai nebūtu ar seju matracī. Tā kā mazā pati to arī darīja, tad nu ļāvu viņai arī čučēt uz punča.