Par bērna barošanu ar krūti - man uzskats, ka rādītājs ir nevis bērna raudāšana, bet tieši svara pieaugums. Ja tas pieaug (kaut minimāli no pieņemtās normas), tad viss ir kārtībā ar pienu un ēšanu. Bērns var raudāt dažādu iemeslu dēļ un vēl - zīst krūti tas ir smagi un ir darbs, kas nogurdina. Tāpēc mazajam tas ir jāiemācās darīt, kaut noteikti negribās un ir grūti, tāpēc nepaēd pietiekoši un tad čīkst. Bet, ja māte ir neatlaidīga, tad gribot negribot, mazais iemācās zīst un paēst tik, cik vajag un ir apmierināts. Pudeli zīst ir vieglāk, tāpēc šķiet, ka viņi vairāk paēd un sāk māmiņas domāt, ka viņu piens ir neriktīgs vai vēl kas par vainu... Muļķības! Tikai tad, ja bērns krītās svarā, tikai tad jāsāk domāt, ka iespējams piena kvalitāte nav pietiekoši trekna, bet ja svars nekrītās - tad vienkārši jābeidz meklēt problēmas tur, kur to nav!
Jā, ar krūti barot nav viegli. Sāp un plaisā krūšu gali, piena sastrēgumi, temperatūra, tecēšana un viss kas, kamēr organisms sāk saprast, kāds ir režīms, cik daudz mazais apēd un kamēr māmiņa iemācās pasargāt krūtis - nēsāt atbilstošu krūšturi, sargāt krūtis no vēja un aukstuma u.t.t. Tam visam vajag pacietību un mieru! Tikai nez kāpēc jaunās māmiņas dzīvo kaut kādā idealizētā burbulī un, kad saskarās ar realitāti, ka viss patiesībā ir gana nepatīkami, nogurdinoši un sāpīgi, tad uzreiz padodas un ķerās pie pudeles un maisījumiem. Bet varadzētu paciesties tik vien dažas nedēļas...
Neko nesaku, ka maisījumi ir kaitīgi. Nē, noteikti tā nav. Bet meitenes, paskatieties, kas notiek - teju katra māmiņa uzskata, ka ir jādod maisījums obligāti, jo, redz, bērns raud, tātad nav paēdis. Nu tas ir absurds!!! Tā ir nepareiza domāšana! Nav katram bērnam jādod maisījums, ja ir savs piens. Punkts.
11429
