Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mums bija philips avent knupis. Sākumā nopirku no 0-6 mēneši, bet kad nopirku 6+, mazā atteicās no knupja vispār gan no mazā, gan lielā. Bet es priecājos, ka nevajadzēja atradināt :)

Kad izrakstās no DzN prasa, kas mazajam ir ĢĀ. Tā ka par to jāpadomā laicīgi. :)

Timeless, pirmaja vizītē dakterim ir jānāk mājās pie bērniņa un tad pēc dažām dienām nāk māsiņa uz mājām un tad tikai uz mēneša vecumu jāiet pie daktera.

oij, atvaino ..biju domājusi šo- big bad wolf

Vēl trakāk ir ja īkšķi zīž

nu nezinu , lai sūkā man nav žēl .... :)

Man arii liekas,ka tas iikskis nav forshi,jo knupi vareesi izmest laukaa,bet ja saaks iikski,tad tieshaam buus gruuti no jemt. Zinu sievieti,kas tieshaam liidz 18 gadiem suukaaja to iikski. Un skolaa,kur straadaaju veel dazhi 8 gados suukaa to iikski,kas tikai paraada,cik liela ietekme ir pieradumam. Maneejam maasinjas iedeva knupi kaadaa 2.dieninjaa,kopsh bija piedzimis,jo pats needa,nebija speeka,tad vnk,lai buutu tas ziishanas reflekss,lai attiistiitu,tad deva knupiiti.mtagad gandriiz gads un domaajam driiz beigt.. Pa dienu arii neprasa,uz gukeetieshanu iedodu,

Ventspilī ģimenes palāta par visu periodu tikai 14eiro!

piekriitu ka labaak knupi nekaa iikshi... man vecakais suukaja iikshi, un tik nesen laimiigas sagadiishanas rezultaataa tikam valjaa (3.10), un izmeginaajam visu!!!! gan speciaalas nagu lakas, apbalvojuma sistemu, skaidrosanu utt... taapec tgd otrajam, liidzko redzu ka iikshis tuvojas mutei dodu knupi :)

es sūkāju īkšķi un esmu dzīva ... man šķiet , ka tie stāst, ka to dara līdz 18 gadiem ir viens no simta , ja ne pat vairāk ... :) un man priekšējie zobi ir taisni ! :)

Es ari nezinu ko darit ar ikska sukasanu, manejais biezi liek ikski mute pirms guletiesanas, lai sevi nomierinatu. Bet tas tapec, ka knupis vienmer vinam krit ara no mutites, drosi vien tapec ka nedaudz atslabst un tik traki nezizh.
No vienas puses forsi, sikais iebaz mute iikski un chush aizmieg. A no otras puses zinu, ka to looti gruti izdzit ara so paradumu. Tas ari izskatas divaini vecakos bernos! Kolegis menesi cinijas, lai atmacitu savu 2,5 g.v. delu, jo vinam saka zobi skibi augt. Beigas audzinataja darzina pateica, ka ja vins zidis ikski, tad iksis izaugs milzigs. Puika parstaja ziist, bet toties nevareja aiziet gulet. Tagad aiziet jau otra nedela, ka vins aizmieg tikai un vienigi, ja kads no vecakiem blakus gul.

Tad nu es visu laiku nemu ara ikskji no sava dela mutes. Un piekritu, ka Avent knupji ir vislabakie, tie bija vienigie, ko dels atzina, bet nu tapat krit ara no mutites :)

Devu kupi jau pirmajā dienā. No sākuma itkā stūma no mutes laukā, bet tajā brīdī vienkārši tas knupis ar pirkstu jāparausta un mazais uzreiz to iesūc knupi atpakaļ mutē.

Atradināju ļoti elementāri - reiz saaukstējās, deguntiņš ciet, elpoja tikai caur muti un knupi vienlaicīgi nevarēja zīst, mocījās. Novācu knupi pavisam. No sākumā itkā meklēja, bet jēgas tāpat nebija, jo caur degunu paelpot nevarēja. Tad nu nemaz vairs to knupi arī nedevu - pēc nedēļas bija vesela un par knupja eksistenci bija jau aizmirsusi.

Ja nevarat atļauties EA un ģimenes palātu nav ko ņemt šādas ekstras. Gabals nenokritīs no dabiskām dzemdībām un dalītās palātas, neesat īpaši izredzētās un tēlot, ka nauda ir kā spaļi.

But stimuletai un bez EA - velu veiksmi!
Ta palata ir shtrunts, tas ir tikai paris dienas. Toties bez EA es laikam nomirtu, respekts tam, kuras pashas dzemdeja.

Dominika

Es esmu stimulēta uz bez jebkādas atsāpināšanas piedzemdēju.
Sākumā 2x inducēja, bet tas izsauca tikai mākslīgas kontrakcijas un nekas īsti uz priekšu nenotika, tās kontrakcijas pat nesāpēja, vnk diskomforts bija...nu un tad stimulēja - pārdūra augļūdeņu apvalku. Māsa prasīja vai šiem neesot oksitocīna, bet te (UK) tādu nelieto. LV oksitocīns ir ļoti izplatīts un "mazais, saldais vitamīniņš", kuru iedod pasūkāt ir tieši tas. Ja tablete nepalīdz, bieži liek sistēmu.
Gāzi pamēģināju un tajā pašā sekundē aizmetu...fui, tas nav priekš manis. EA kaut kā i nemaz nelikās, ka vajag...un UK pat bez maksas tā ir. Atceros, ka kaut kādā vienā brīdī es māsai teicu, klau, a moš epidūru paņemt? Viņa tik atbildēja, ka paprasīs vecmātei paskatīties atvērumu un tad izdomāsim...nu un bija jau 9cm...kāda tur vairs EA :D
Nu un tad vēl bik un izspiešanas fāze, kuru te jau nesen aprakstīju - tā bija vienkārša.
Vienīgais pēc pašām dzemdībām zaudēju ļoti, ļoti daudz asiņu un tādēļ līdz palātai tikai ap 6.00 tikām (puika 2.00 naktī piedzima), toties tajā pašā dienā 19.00 jau biju mājās!

Nu man bija stimulācija (sistēma) + EA. Nezinu vai viens vai otrs, vai abi kopā iespaidoja dzemdību ātrumu - dzemdības ilga 4h. Lielāko dienas daļu nostaigāju ar 3cm atvērumu, minimālām kontrakcijām un tad pēc stimulācijas un EA pa 3h pilns atvērums un tad vēl kādas 40min spiedu bērnu laukā.

Ja man tagad prasītu - es esmu par stimulāciju. Stiprāk noteikti nesāp, vienkārši sāk sāpēt strauji un ļoti ātri sasniedz maksimālās dzemdību sāpes, tāpēc varbūt liekas, ka ir itkā stiprāk, nekā būtu bijis. Un noteikti dzemdību process paātrinās un tas taču ir labi, jo nav n-tās stundas jāmocās. Laikam jau arī atkarīgs kāda ir stimulācija - tablete, gēls vai sistēma. Man bija sistēma un loģiski, ka nekāda mājās iešana un gaidīšana man nespīdēja - kā pielika pie sistēmas, tā pēc 20 minūtēm jau monitorā bija maksimālais sāpju cipars un atlika tikai "baudīt"... Un kā jau minēju - man patika, ka viss notika ātri. Nezaudēju ne samaņu, ne spēkus, bišku pamocījos un bēbis klāt! Ideāli! :D Tāpēc īsti nesaprotu grūtnieces, kuras paniski baidās no stimulācijas...

Kopumā, dzemdības bija pupu mizas salīdzinot ar to, kas sekoja pēc tam - visas dienas slimnīcā nebiju lāga gulējusi, pupi nenormāli sāpēja (piens ražojās, tecēja, viss piebriedis, krūšu gali nozellēti), pakaļgals piepampis un sāpošs (bija iegriezums un šuves), ka ne pasēdēt nevar... Iekšējie orgāni brīvi blandījās un, kad cēlos kājās bez jostas, nāca ģībiens... Jutos vnk slima, bezspēcīga un smagi traumēta. Un nevienam gar mani nebija daļas!!! :D Visi tik gar zīdaini ņēmās, un mani vēl pamācīja un strostēja... :D

Tas, ka berns kaut ko ziz un baz mutite, ir absoluti normali, nav no ta jaatradina, par pieradumu pirkstinu sukasana var sakt veidoties ap 8-9 menesu vecumu.

Par stimulaciju un ierosinasanu. Uzskatu, ka veselai sievietei tas nav vajadzigs, tapat ka EA un cita atsapinasana. Jasakarto galva, tad ari viss bus forsi un viegli (par retiem fizisku ipatnibu iznemumiem nerunajot). Godigi, neizprotu, ka var teikt, ka stimulacija ir laba, tas apriori nav nekas labs, ja dzemdibu process ir lens, tatad berninam ta vajag. Te gan, protams, nerunaju par progresa apstasanos, tacu tur, ka jau mineju, lielakoties pie vainas ir domasana.

Tas, katra zina, ir mans viedoklis. Par knupi palagu nerakstisu, tik varu teikt, ka neatbalstu, bet katram savas prioritates. Es tik ieteiktu ieklausities sevi un sava berna vairak, tad daudz kas skitis passaprotams un skaidrs.

Salomē

Uzskatu, ka veselai sievietei tas nav vajadzigs

Nu, nu! Es tad laikam vēl tagad staigātu stāvoklī :D Nu jā, vai arī tad neesmu vesela.
Man puika dzima 42+4 nedēļās. Bija pārstaigāts ne tikai pēc plikiem cipariem, bet arī pēc sava vizuālā izskata - sakrunkojusies ādiņa kā pēc ilgas vannas, īpaši pirktiņiem, jo taukainā aizsargziede sen jau pazudusi; lanugo matiņi nebija vispār. Jā, puika it kā jutās labi, lai gan nezināmu iemeslu dēļ iepriekšējā dienā neļāva normāli toņus uztaisīt un ārdījās pa vēderu nenormāli un dēļ tā, ka nevar uztaisīt toņus, tad lika palikt pa nakti. Pa nakti jau viss bija kārtībā, toņi smuki, bet nolēma stimulēt, jo tomēr jau krietni pāri 42 nedēļām. Un ilga pārstaigāšana ir sliktāka kā mazliet priekšlaicīga dzimšana, jo pie toņiem 24/7 negulēs, bet kaut kas noiet greizi var ļoti ātri un tad, kad toņi jau ir pasliktinājušies, tad principā jau problēmas ir sen radušās un atliek tikai glābt, kas glābjams.

Sveiks dāmas!

Esmu topošā māmiņa, pirms divām nedēļām pateicām par priecīgo notikumu drauga vecākiem. Protams, visi bija priecīgi utt., bet.... tagad ir radusies problēma, pagaidām kamēr dzīvokli remontējam dzīvojam pie drauga vecākiem un viņi ir pilnīgā pārliecībā ka man ir jāēd pa divem. Katru vakaru pēc darba jau ir sagatavots zupas šķīvis, tad kartupeļi ar gaļu un vel saldais un pēc saldā vēl tiek piedāvāts vai nevēlos tēju ar cepumiņiem. It kā jau, protmas, jauki ka tā rūpējas un uztraucas, bet kad cenšos paskaidrot, ka man nav jāēd pa diviem, bet gan tā lai jūtos paēdusi man tiek pateikts ka es neko nezinot un gribot apmēram vai bērnu badā turēt. Vakar pat starp drauga vecākiem un draugu izcēlās neliels strīds, jo draugs arī saka, ka nav mani jāpārbaro un es pati zināšot cik jāēd. Kā drauga mammai to paskaidrot tā lai viņa saprot, ka man pietiek ar to ko apēdu un nav jāstums viss iespējamais iekšā? ai, kaut kā sakrājusies dusma par šo, jo tā ir katru vakaru, cīņa par ēšanu :D

Ja tev nav 13 gadi, tad vari pastāvēt par sevi. Un nepataisi savu bērnu par tusnīti jau tagad.