Man bija ļooooooooooooti liels puncis, es pat varētu parādīt bildi savu, bet labāk nē. Atkal sāks brēkt,ka visu dzīvi stāstu utt :D
Bet es nekādas jostas nenēsāju. Tagad gan man sāp mugura starp lāpstiņām un gurnos kaut kas krakšķ. Ja guļu uz sāna un ceļu kāju gaisā, tad krakšķ pretīgi, fuuuuuuuu.
Man arii starp laapstinjaam saap, tikai veeders vispaar bija minimaals. Pat paari kruutiim negaaja, un nav jau taa, ka man ir kaut kaads DD izmeers. :D
raven , nu man ir līdzīgs , bet man jau pavisam bišķiņ palicis :D , pēc proporcijām ņemot ar manām E krūtīm .... un , man šķiet , ka tā josta ir pilnīgi nevajadzīga , bet tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis :)
meitenītēm - pie bērnu ķirurga jādodas uz profilaktisko pārbaudi, jo meitenītēm ir lielāks gūžu displāzijas risks. to, vai ir jāiet un kad jāiet, pateiks ģimenes ārsts.
Pastāstiet, lūdzu, tās mammas, kas dzemdējušas RDzn, savu pieredzi!
Ķirsītis, es biju RDzn -> īsumā, kas attiecas uz pašu dzemdību procesu - ārsti un vecmātes ir super! Pēcdzemdību nodaļā personāls varēja būt profesionālāks, tur daļa kā no padomju laikiem. Labi, ja pēc dzemdībām ir kāda atbalsta persona - vīrs, draudzene utml., jo emociju tā jau ir daudz par daudz. ja nav pieredzes ar maziem bērniem, turklāt vēl personāls kaut ko ne tā izdara vai uzknābj, tad ir tā bēdīgi ap sirdi. Biju ar pozitīvu attieksmi, bet pat mani dažas dāmas izbesīja :)