Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Sany, ne pa tēmu bet Tava bilde ir tik biedējoša..kā no šausmenes..

Man gan tā nelikās :D Man viņa dikti iepatikās :) Vispār tā meitene tur dejo ;)

A man asociācijas ar ļaunā gara iedzīšanu :-D kā no Emilijas Rouzas vai tā šausmu filma Mama !

:D :D :D :D

Meitenes, pastāsties kā jums iet. Savādāk šeit tāds klusums iezogas. :)

Mums šodien bija ciemiņi, draudzenes ar saviem puikām. 5 mēneši un pusotru gadu veciem. Lielākais tāds razbainieks, stundas laikā man māju apgrieza otrādāk. :D Mamma tik spēja pakaļ skraidīt. Meitai pirmais pielūdzējs, tik pieskrien klāt un aiz rociņas tura.
Otrais arī tāds mīlulis, lielām, lielām zilām acīm. :)
Mazā jau sver virs 5kg, izēdāja. :D

Šonakt neesmu normali guleejusi beebis punciss tuseeja nenormaali, nopirku dreebes jaunas savadak nekas neder vairs, tagad jutos seksiigi :D
Pēdeja laika baigais nogurums , nedaudz pašiverēju pa māju un jau piekuustu, tik nepierasti prieks manis :D

Man ir atgriezusies māsīca ar sarkano moskviču. :( Stulbums.

Es jau vairs nevaru sagaidīt savu mazo, liekas, ka vēl veselu mūžību būšu stāvoklī :@ Par dzemdību tuvošanos nekas neliecina, pat vēders nav noslīdējis :(

Es jau Landai izčīkstē'jos, tagad varu arī te klusuma pauzi lauzt.
Depresijas periodā izmetu mātei,ka nezinu,vai mīlu savu bērnu.Tas bija pēc negulētas nakts pirmajā nedēļā. Protams,ka tagad esmu apradusi ar bērnu un mīlu viņu,bet viņa šodien izmeta tādu frāzi: labi,labi,nedusmojies,vēl bērnam pāri nodarīsi! Nu joptvaišmatj! Kā var padomāt,ka es bērnam ko nodarīšu?! :( Visu laiku zvana,kontrolē,vai esmu bijusi ārā ar viņu.Viņai laikam šķiet,ka viņš ir apkakājies stūrī pamests.. karoč mani tas tā aizvainoja.. Viņai gribās,lai es tāda starojoša un pārlaimīga būtu,bet es nemēdzu savas jūtas izrādīt.Es neticu,ka visas ir pārlaimīgas no paša sākuma.Ir grūti.Un daļa nekad neatzīsies,cik grūti gāja sākumā. fuu,izteicos.Noteikti sagaidīšu pārmetumus.

Dēls ir sapratis,ko nozīmē,kad velk cepurīti.Uzreiz aizmieg :D Zina,ka tiks ārā un varēs gulēt.

Mari, apsveicu ar iespēju atkal vairoties :D

Muša, pacietību! :) Bēbis vēl puncī būdams māca pacietību.To nu es zinu ar savām bez 3 dienām 42 nedēļas :D

the_one, vecmāte teica,ka vairoties jau ir iespējams 21 dienu pēc dzemdībām ,arī ja nav MR. Tā kā... man tikai atkal tas neeeenormāli sāpīgais prieks. :(

un pirmajā laikā visādu emociju mix ir norma :)

the_one, domāju, ka es kaut ko līdzīgu varētu pateikt, tā kā es tevi ļoti labi saprotu, kaut arī mans mazais vēl puncī. Baidos, ka nevarēšu pierast pie jaunās lomas, kaut arī mazais tika ļoti ilgi plānots, tomēr man ir grūti aprast, ka vairs ar vīru neesam divi vien.

sveikas meitenes,man gan sodien bediga diena,no rita atmodos ar lielam sapem un asinjosanu ,pabiju slimnica,man ir 28n 6dienas,bebim ir viss ok,bet placenta diktu zemu noslideja,ir pamatigs gultas rezims jo jebkura bridi var plist placenta:-(

Ieskaidrojiet to manai mātei,lūdzu,ka tā ir norma..

Kamēr mazā nav uz rokām,viss likās būs savādāk. Atceros ,kā Ance rakstīja,ka tu vari domāt un izdomāt,ko gribi,bet mazais ieviesīs savas korekcijas un domāšana kaut kādās lietās mainīsies.Un tā arī notika. Sākot ar krūts barošanu un beidzot ar emocionālo stāvokli.Pirms tam domāju-ai,nu ko tur tās mammas perās ar to pienu un krūtsbarošanu,nu nav i nav piena,došu maisījumu.Aha,kā tad! Kad pašai nebija piena, jutos vainīga un bija 100 jautājumi,kapēc tā. Pirms tam bija doma tāda pati kā weee-atslaukšu un došu.Pigu! Nevaru neko atslaukt! Un bēbis izēdīs vairāk nekā slaucamā mašīna,tā kā tas nemaz nav tik viegli. Kursi kaut kādi? Krūts barošanas kursi bija pēdējais,uz ko skatījos,bet pēc dzemdībām domāju,ka tos vajadzēja kā pirmos iziet! Tā varetu turpināt un turpināt. Tāda apcere sanāca.

Meitenes, jums grūtniecības laikā no smakām nebija slikti? Ja bija, kā tad jūs gatavojāt?

The_one, kaa es tevi saprotu. Manaa gadijumaa ar mammu nav tik traki, lai gan pamatiigi izvesijos par komentaariem, ka piens pazuda vnk mana slinkum peec. Nu neko, noriju to krupi un diivoju taalaak.
Bet vienu vakaru piekjeeru sevi pie domas, ka kaut kaa neapzinaati esmu saakusi izvairiities no kontakta ar vecmammu. Nu vinjai jau ta nekad nekas nav labi, bet pec sarunaam ar vinju tagad saku justies vnk slikti. Un es nezinu kaa ar vinju par to parunaat taa, lai neaizvainotu. Nu negribu es katru reizi klausiities cik man dziivee viss ir slikti, kaa esmu sabojaajusi savu dziivi un cik nepareizi visu daru. Es protams saprotu ka vinja savaa laikaa visu dariija un skreeja viena pati, bet es tiiri fiziski nespeeju to paveikt.
To man maaja nav perfektaa tiiriibaa, to veel kaut kas. Un atbilde ka berns negulj un nevaru dariit ko citu, kmr vinja raud, neder. Jaadara tad, kad mazaa gulj, taatad, naktii.
Un peec peedeejaa atgadiijuma man pat zvaniit negribaas. Uzinaaja ka satikos ar vienu viirieti. Redzeeja kaa pastaigaajaamies. Uzreiz zvana mammai, izstaasta. Ok, nekas, lai jau. Un es tik vien kaa paluudzu vinjai nevienam vairaak neko nestaastiit, jo neveelos lai visa pilseeta runaa, bet vinja tik manaj mammai atkal paarmet, ka kaa es taa, ka tad man mazas teevs naudu nedos, ja uzzinaas un kas tas vsp par veci, ganjau atkal nekas nesanaaks. Es vnk vairs nespeeju pret to ciiniities un paciest, nekad neesmu dzirdeejusi ko labu, bet nu nevar jau taa galiigi noniecinaat.

Fui, izsuudzejos, pat kaut kaa vieglaak. Taa ir, ka nav neviena tuva cilveeka,kam vnk paciiksteet,lai peec tam viss pagasts nerunaatu.

194, man arii mamma visu laiku tizli smaidot saka, ka es jau speciaali pazaudeeju pienu utt. Kaaaa man tas tracina !!! Momentaa uzsit dusmas!

Ak, tas jau standarts. Es vairs trīs mēnešus nebaroju, bet man vēljoprojām bāž acīs to, ka pārāk maz esmu atslaukusi, tāpēc arī pazuda. Un regulāri piemin to, ka mazajam manis dēļ tagad ir slikta imunitāte. Un to dara ne tikai māte, bet visas ģimenes sievietes :D

Paldies Dievam, ka man nebija jāklausās kaut kādi komentāri par nebarošanu ar krūti vai māju bardakā...pfff...man raksturs tāds, ka pateiktu visu, ko domāju :D Neviens laikam neuzdrošinājās neko pārmest...bet vsp diezgan nekrietni no tuvākajiem tā...nu zina taču, ka pirmais laiks ir tik grūts ar tiem bēbīšiem, bet nē...nepietiek, ka mazuļa dēļ jākreņķējas, vēl arī pieauguši cilvēki nervus bojā, fui. Pašas taču bija mammas, pašas taču zina kā tas bija un, ka nepavisam nav viegli par zīdaini rūpēties, kāpēc vēl kaut kas jāpārmet.

bet vinja tik manaj mammai atkal paarmet, ka kaa es taa, ka tad man mazas teevs naudu nedos, ja uzzinaas un kas tas vsp par veci, ganjau atkal nekas nesanaaks. Es vnk vairs nespeeju pret to ciiniities un paciest, nekad neesmu dzirdeejusi ko labu, bet nu nevar jau taa galiigi noniecinaat.

man arii mamma visu laiku tizli smaidot saka, ka es jau speciaali pazaudeeju pienu utt. Kaaaa man tas tracina !!!

Ziniet meitenes, kad tā jau pašām ir tik grūti, es nekontaktētos ar tiem cilvēkiem, lai arī viņi skaitās tuvi cilvēki. Tuvi cilvēki tā nesāpina sev vistuvākos. Jā, es esmu riebīga, bet es pateiktu, ka, ja vēl taisās apvainot, var droši vairāk nezvanīt man un arī nenākt ciemos.

Meitenes, jums grūtniecības laikā no smakām nebija slikti? Ja bija, kā tad jūs gatavojāt?

Man ir slikti, pie tam vēl ir dienas, kad ir šausmīgi nelabi. Manu dzīvi padara daudz vieglāku tas, ka mums ir tvaika nosūcējs. Tad vismaz tās smakas (smaržas) tik traki neizdalās pa visu māju un neturās visu dienu vai vakaru. Virtuvē gatavošanas laikā uzturos pēc iespējas mazāk, tas ir, tikai lai kaut ko apmaisītu vai apgrieztu riņķī. Visus produktus griežu istabā (lai gan es tā jau daru no laika gala, jo man nepatīk vienai sēdēt virtuvē un taisīt ēst), lai gan no tiem jau arī smarža izdalās.
Vēl ik pa laikam vari gatavot cepeškrāsnī ēdienu. Tad vispār tam, var teikt, nav jāstāv klāt. Nedaudz laikam palīdz ingvera tabletes, bet nu tas kā kuro dienu. Ir dienas, kad liekas, ka no viņām jēgas vsp nav. Vēl palīdz miegs. Kad paguļ, paliek labāk.

Meitenes, kuru mammas tā pret jums izturas-

nākamreiz uzdodat viņām jautājumu -

Tu ar šādu manis kritizēšanu mēģini attaisnot kļūdas, ko pieļāvi manis audzināšanā, vai arī tu gribi, lai ar tevi pārstāju kontaktēt?

Diemžēl mana mamma nomira pirms sagaidīja mazbērnus, bet es zinu, ka viņa mani saprastu un nekritizētu, drīzāk - iedrošinātu, bet tāda nu viņa bija pēc rakstura. Man žēl, ka jūsu mammas nesaprot, cik svarīgas jūs viņām patiešām esat, ka tā var pret jums izturēties. Neļaujat nevienam sev tā darīt pāri. Esat stipras. Esat paraugs saviem bērniem. Lai jums veicas.