Es pirmo mēnesi tik pa rokām mazo auklēju, dēļ kolikām bija smagi, stundām aijāju uz rokām un turēju pie sirds, jo tikai tā bija mierīga. Man sāpēja mugurā krusti, rokas, tas bija ļoti grūts laiks. Praktiski pēc padomdevējiem vajadzētu būt, ka manai meitai tik pa rokām būtu jābūt tagad. Brīnumaini, bet tā nav, man ir ļoti pašpietiekams bērns, līdz rāpošanai ilgi spēlējās viena, tagad kad riktīgi rāpo, protams čeko kur mamma un rāpo līdzi, bet tā jau ir dabiska interese par pasauli. Tas tā piemērs. Pati ņemu rokās un mīļoju, cik varu :)