Tā kā es jau pirmajā naktī dzemdību namā sapratu, ka bērns grib zīst, ne ēst un jau man sāpēja gali, tad iedevu knupi. It kā jau pašā sākumā vismaz 2 nēdēļas neiesaka, bet nu es domāju, ka pēc situācijas jāskatās. Tiklīdz iedevu knupi, tad abiem labi bija.
Bērns 2-3 mēnešos pats no knupja atteicās, mazliet knupis bija tikai ratos uz iemigšanu, bet beigās pavisam negribēja. Tagad knupis ir kā rotaļlieta, kas mētājas pie mantām kastē. Pats šad tad pagrauž, bet vairāk dod man, jo viņam baigie smiekli no tā, ka es spļauju knupi pa gaisu. :)
Man brīžiem žēl, ka nav knupja, jo tas būtu noderējis pa nakti, kad cēlās, man bija jādod maisījums. Otrs - nebija man smuko knupju turētāju. :D Bet nu labi vien ir, ka nav knupis, jo nebus jāatradina.