Ķirsi, varu padaliities, ka arii man bija/ir liidziigi. Neviena, kursh paliidzeeju nav. Viirs 7.30 brauc prom uz darbu, maajas ir ap 19.00. Tad arii paliidz man ar mazo. Bet, shajaa pilseetaa man nedziivo ne mamma, ne ome, utt. nav arii nevienas draudzenes, kura vareetu paliidzeet kaadaa reizee. Kaut iziet uz briidi aaraa ar mazo, parunaat utt.
Taa kaa viirs no darba naak veelu, tad eju gan uz veikalu, pati arii stiepju paartikas maisus uz 4.staavu + ratus ar beebi, tiiru maaju utt. Nu kaa jau lielaakajai daljai no mums. It iipashi pirmaas nedeeljas gribeejaas tik ljoti, lai kaut uz briidi kaads ir blakus un paliidz. Biju peec kjeizara, galiigaa nespeekaa, bet sanjeemos, gaaju un dariiju. Trakaakaas 2 reizes bija tad, kad bijaam tikko atbraukushi maajas no slimniicas. Saaku mazgaat traukus, bet, atsleedzos pie izlietnes. Labi, ka aatri atjeedzos. Otraa bija tad, kad baroju beebi ar kruuti, bet struukla bija tik liela, ka vinjs pamatiigi aizrijaas. Peec tam taaaa raudaaju gan es, gan vinjs.
Aj, es ar pakratiiju sirdi, bet, reizeem sakraajas...
Shobriid domaajot varu teikt, ka nav ko skriet un tiiriit, shmoreet. Kameer mazais gulj, atpuuties arii pati. Tagad taa arii daru, lai arii kaa riebtos nenomazgaati trauki, kaads puteklis uz plaukta utt.