Atminos kā pašai nu tāaaaaaa gribējās aliņu!!! Vienu dienu nocietos, otru, bet tāaa gribējās to aliņu. Tās dienas paspēju hormonu dēļ gan sakašķēties ar visiem, gan izraudāties, gan vainot visu pasauli, ka pati ar sevi galā netiku :D Un tad beigu beigās vīrs iedeva malciņus iedzert no sava alus kausa pie maltītes un bija miers mājās. :)
Kas līdzīgs mums atgadījās uz Ziemassvētkiem ar olu liķieri, tiklīdz sajutu to saldeno smaržu- izmisušām, izsalkušām acīm- VAJAG!! :D
Nu ko padarīsi ar tām grūtniecēm? Saprast var tie, kas paši kam līdzīgam ir gājuši cauri.