Sveikas mammas. Te nu gan laikam baigās pārmaiņas notikušas, sen neesmu ielūkojusies. :)
Izdomāju ienākt, pastāstīt, kā mums iet. :) Mazajam žiperim 8. aprīlī jau 10 mēneši būs, a neticās, ka laiks ir tā aizskrējis. Atceros vēl to mazo kripatu, kuru šūpoju uz vienas rokas un baidījos ģērbt. :D
Puika braši izaudzis, 9 mēnešu vizītē bija 75 cm garumā un 10.1 kg smagumā. Triju mēnešu laikā uzņēmis tikai 1.1 kg, bet viņš man ļoti aktīvs. Rāpo jau kopš 7 mēnešiem un 12 dienām, īsi pēc tam piecēlās kājās un nu jau staigā ar pieturēšanos. Mamma atveda viņam stumjamo staiguli, tad nu tagad tas ir topā. (l) Pirms vairāk kā mēneša sagaidījām pirmos zobus un tagad gaidam trešo, grūti mums iet. Naktis neguļam, atsauc atmiņā grūto sākumu, tikai tagad dienas vieglākas, jo bērns ir pats par sevi, bet naktīs uz rokām ir par 7kg smagāks svars. :-O Bet tas viss ir pārejošs un katru negulēto nakti atsver pa dienu piedzīvotais. (l) Mazais nemitīgi mammina, nu jau parādās arī baba un deda, bet tos gan neuzskatu par apzinātiem vārdiem, tāpat kā mamma, bet tāpat patīkami. :-)
Esam pārgājuši uz sporta ratiem. Man bija grūti pārkāpt sev un pierast pie tā, ka bērns ir ar skatu prom no manis, bet mazajam patīk. Jau pirmā pastaiga jaunajos ratos bija kā maize ar medu. Es to izbaudīju, jo no bērna nebija ne skaņas. Iepriekš katra ārā iešana bija ar lieliem skandāliem. (t)
Nu tā, pa lielam, mums iet. Kā jūsu mazie aug? Kā mūsu vienaudžiem iet? :-):-)