Man arī ir viens kolēģis, kas slimo ar autismu un es esmu viena no tām izredzētajām personām, ar ko viņš komunicē. Bet arī tad, kā jau teica Emmanuelle - pamatīgi jādomā līdzi, ko runā un kā uzvedies, citādi ātri no šī izredzēto loka būsi ārā, bet ja tajā pat neesi, ignorēs vispār. Un viņam tas liksies normāli. Protams, nav neiespējami ar tādiem cilvēkiem komunicēt, bet viņi tomēr dzīvo zināmā mērā savā pasaulē, tāpēc nē - es ar tādu attiecības nespētu veidot. Jau kā cilvēks, ar ko man jākomunicē ikdienā, viņš šķiet nedaudz nospiedošs tieši tamdēļ, ka visu laiku jādomā, kā pret viņu pareizi izturēties. Ja nevari uzvesties dabīgi kopā ar cilvēku ar ko ir attiecības, what's the point?