Kad atzinos es - viss ātri izjuka. Kad atzinās man - bija ilgas attiecības, kas vēlāk arī diemžēl izjuka.
Tagad vispār gan gribas, gan negribas kādu ielaist sirdī. Bet vairāk negribas, nekā gribas, jo negribu atkal vilties, tikt sāpināta, izmantota, pamesta. :) Vēzīšiem raksturīgās bruņas šobrīd uzvilktas.
Un ar to atzīšanos esmu neizlēmīga. Ir bijis, kad gribu atzīties, bet nespēju, bail, ka tādējādi atraidīšu otru, kā vēl taču par ātru, bet no otras puses - ja neatzīšos, tad otrs var padomāt, ka neko nopietnu nejūtu...