+ demoiselle
Man arī šķiet, ka katro solis tuvāk kaut kam labākam ir solis. Tas, ka kāds tomēr jūt sirdī, ka nav pareizi novilkt ādu dzīvniekam tikai kažoka dēļ, nozīmē, ka neesam tomēr tik bezjūtīgi. Un ir bēŗnišķīgi argumentēt ar gaļas ēšanu/neēšanu, kā mazi bērni, spirinās pretī, jo ļoti grib kāroto, tad nu izdomā jeb ko, tikai, lai sevi attaisnotu.
Ieklausietes sevī, meitenes, mēs vienkārši sevi mēģinam attasinot.
Cilvēka pārākums sāksies tikai tad, kad mācēsim cienīt arī tos, kas ir zem mums, nevis vaigus piepūtuši smiesimies par šinsilām, kas neprot ražot kodolieročus ;)
Es gan saredzu loģiku izteiktajā secinājumā par pilnvēŗtīgāku nāvi, bet ne tik tieši. Ādas apavus ražo no cūkādas(bet tā ir plāna, to var apvilkt tikai), teļa, govīm - tos, ko mēs apēdam, tā ir tīrā āda, kas paliek pāri no tā, ko noēdām. Kaut tikai skaistuma dēļ, nu mazliet nejauki tas ir.
Es vienmēr, vienmēr esmu domājusi, kas nu nav tas pareizi, bet arī manī ir dubultā morāle. Atceros, ka ar draugu runājām, runājām par šo visu un tiešām, reizēm iekšā kaut kas saka - nu nav tas govs piens paredzēts man, bet teļam u.t.t. Bet mēs esam jau saknē sabojāti ar to visu.
Kāpēc ir tā, ka šķiet - gaļu ēdam, žēl nav, bet kažokzvēru ir žēl? Jo govi jau esam pieradušas redzēt safasētu Rimi plauktos, tas šķiet ok, normāls pārtikas produkts, bet ar kažokiekzvēriem jau asociējas visi tie stāsti kā tos nogalina. Jā, pareizi jau būtu savā pārliecībā iet līdz galam, taču arī mazs solis, ir vērtīgs. Nevajag noniecināt tos, kas vēl nav izvēlējušies 100%, viņi ir ceļā, tāpat arī es.