Sap sirsniņa.

490

Reģ: 24.07.2012

Sveikas , man gribas izkratīt sirsniņu savadak sēžu raudu.
Lieta tada ka ar puisi esmu kopā vairāk kā gadu. Pusi no tā kopā , visu laiku pirms tam kā jau attiecību sākumā pavadījām tad dienas kopā tad atsevišči. Bet ne par to..tagad viņam mainās objekts un būs jābūt visu nedēļu projam tik brīvdienas mājās..sēžu un raudu ir tik sāpīgi sadzīvot ar domu ka viņš nedēļu būs prom. :(
Es čīkstu te negribas lai viņš to redz..Viņš man visu laiku ir bijis blakus, tuvāka cilvēka par viņu man nav. Sēžu raudu, jo bez viņa esmu maza , viņš man ir viss labakais draugs, kā bralis , kā tētis kura man nav , un kā mīļotais. .Ko es darīšu kamēr viņš būs prom? Ka vispār paciest otra cilvēka prombūtni?
Kā lai sadzīvo ar domu ka kopīgās dienas tagad ir skaitītas?
Asaras birst..sorry ja teksts nesakarīgs.

30.09.2013 14:46 |

čāča

11698

Reģ: 29.11.2012

Ka vispār paciest otra cilvēka prombūtni?

elementāri. Nodarbini sevi, nevis sēdi un skaties sienā un bimbo.

30.09.2013 14:48 |

bellakilla

3298

Reģ: 16.04.2012

Keša, es Tev ļoti sirsnīgi ieteiktu kļūt pašpietiekamai. Tas atrisinās visas problēmas.

30.09.2013 14:50 |

Nastya

1337

Reģ: 19.05.2009

"Kā lai sadzīvo ar domu ka kopīgās dienas tagad ir skaitītas?"

Tas jau izklausās tā it kā kāds būtu nomiris..

30.09.2013 14:50 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Jākļūst pašpietiekamākai. Tāda pieķeršanās, paļaušanās, pielipšana pie kāda cilvēka sanāk diezgan kaitīga Tev pašai. Tāda kā atkarība ar negatīvu ietekmi. Dzīvē var notikt visādi, vienu dienu cilvēks ir, nākamajā var vairs nebūt.
Un ko tad?! Mirt līdzi?

Tu esi personība, piedzimusi, lai dzīvotu savu dzīvi.
Protams, ir labi, ja ir draugi, ar ko dalīties savos dzīves priekos, notikumos, bet ir jāmāk arī būt patstāvīgai.
Beidz činkstēt un meklē iespējas sevi attīstīt, lai kļūtu sev interesanta un saistoša arī, kad esi viena.

30.09.2013 14:53 |

Leseda

490

Reģ: 24.07.2012

Saprotiet man viņš ir ļoti tuvs , pat ar mammu neuzturu tādu saikni kā viņu.
Dzīve mani iedragajusi ka vairak zaudēju nekā igūstu. Esmu pieradusi ka ir cilvēks kam uzticēt sāpi, parādīt rūpes, lolot ar mīlestību. A tagad BAMS viss nedēļu būšu viena.

30.09.2013 14:54 |

Leseda

490

Reģ: 24.07.2012

Ar viņu es spēju būt saprotoša, atvērta, protu sevi parādīt kā stipru sievieti, bet bez viņa atkal pārvērtīšos nelaimes čupiņā , savā čaulā.

30.09.2013 14:55 |

Debija

275

Reģ: 02.12.2012

Nu bet klausies, tas taču ir super! Tev ir iemesls kļūt pašpietiekamai (tāds gan ir vienmēr, bet dažām vajag ekstra motivāciju).

Jūsu attiecības, visticamāk, kļūs vēl mīļākas, un Tu viņa acīs kļūsi vēl lieliskāka, jo tīri attiecību profilaksei attālums mazās devās (nedēļa ir maza deva) ir labākās zāles!

Atrod sev nodarbi.. Jēziņ, lasi grāmatas un tamborē! Un ja Tev ir brīvi pieejams internets, tad iespēju ir miljoniem - valodu kursi (par brīvu), apgūsti photoshopu, un vēl...

Un vēl, domā par sevi. Iepriecini sevi katru dienu. Varbūt skan dīvaini, bet ja tu pati sev noglaudi galvu, ir iespējams sajust mīlestību, kas tikai apliecina to, ka katrs sev var būt labākais draugs! Lai veicās :)

30.09.2013 14:55 |

Leseda

490

Reģ: 24.07.2012

Ai es pati sevi dažbrīd nesaprotu kapēc es neesu pietiekami stipra lai arī bez viņa būtu spēcīga?!
Viņš jau uzskata ka tas nav pasaules gals, laikam nav pieradis pie manis ta ka es pie viņa. Domās maisās tas kā viņam būs tur -pašlaik visu mājās izdaru viņam par neko nav jādomā . A tur dzīve kojās, drēbes nav kur mazgat , nesagaida ne siltas pusdienas ne vakariņas...
Doma par to ka naktī viena būšu nebūs siltuma blakus vien āāāāā.....esmu muļķe ..takā maza meitenīte

30.09.2013 14:58 |

1012

Reģ: 20.08.2013

Nedēļa nav nemaz tik daudz! :) Tici man...

30.09.2013 14:59 |

Leseda

490

Reģ: 24.07.2012

Man šķiet kā mūžība. Lai nu kā bet doma ka neredzi, nejūti ;(
Nezinu kā lai savācas..tik grūti.
Zinu ka vajag nomierināties un sakopot spēkus..bet nu trakoti grūti!

30.09.2013 15:01 |

womankind

13903

Reģ: 18.02.2010

Keša, jo tālāk, jo trakāk! Tevis aprakstītās sajūtas izskatās, kā pusotrgadīgam bērnam, kam plānota nedēļa bez mammas.
Patiesībā traģiski!

30.09.2013 15:03 |

Leseda

490

Reģ: 24.07.2012

Jā , esmu kā maza meitene tagad. Nezinu tas viss izklausās gana stulbi!

30.09.2013 15:06 |

Elisa_Cc

837

Reģ: 22.05.2012

Kautkā Tevi saprotu ļoti labi,
man bija līdzīgi.

Kad puisis dabūja darbu celtniecībā, tad katru nedeļu bija objekti pa visu Latviju, un tad arī mājās tikai brīvdienās. Man bija grūti pārvarēt attālumu,kas šķīra, jo biju līdzīgi kā Tu, pielipusi, un domāju, ka viņš man ir viss un spēj aizstāt visus. Tagad ir pagājis vidēji gads, kopš sācis tur strādāt, esmu samierinājusies, un kā meičas minēja, pati kļuvu pašpietiekamāka. ;) Pievērsos fotogrāfēšanai un lasīšanai, protams, paralēli vēl studijas, tas arī aizņem to laiku, lai nebūtu jādomā. ;) Un tās 5cas dienas paskrien samērā ātri:)

30.09.2013 15:06 |

chuksene

1519

Reģ: 30.04.2010

atsevišči

Nopietni?!
Nedēļa paiet ātri un izdzīvosi tāpat kā dzīvoji pirms viņu satiki. Tāda atkarība no otra nav normāla.
Un satraukties par to, ka čalim nebūs siltas vakariņas un nebūs kas grīdu izmazgā? Neesi tak nekāda mamma viņam!

30.09.2013 15:07 |

bellakilla

3298

Reģ: 16.04.2012

Būšu atklāta - es negribētu būt Tava puiša vietā. Pārāk riskanti saistīties attiecībās ar tik emocionāliem un viegli pieradināmiem cilvēkiem.

30.09.2013 15:08 |

Kode

235

Reģ: 04.04.2011

Priecājies, ka tās ir tikai darbdienas. Nedēļas nogalēs tiksaties un būsiet kopā. 5 dienas tas nav nekas, tev tikai liekas, ka tas ir ilgs laiks, bet nav! Ir taču simts un viena lieta, kā pavadīt laiku. Pievērsies sev, sporto, mācies, lutini sevi, kal plānus nedēļas nogalēm. galu galā tavs puisis arī pirms noteikti strādāja un tikāties tikai darbdienu vakaros... Tev ir jāpriecājas, ka puisis strādā, mēģina veidot savu dzīvi, nevis nīkuļo ar draudziņiem kādā bārā. Labāk atbalsti viņu, lai arī viņš neizrāda, viņam noteikti pietrūks tevis. Beidz čīkstēt - aizbiedēsi draugu. es pati esmu dzīvojusi attiecībās, kur nesatikāmies 4 mēnešus, bet nekas - viss ir labi un vēljoprojām esam laimīgi. Nejau uz visu dzīvi viņam tāds darbs.

30.09.2013 15:08 |

Elisa_Cc

837

Reģ: 22.05.2012

No sirds ieteiktu, ja nestudē, piemēram, tad pieversies kautkam interesantam, vai arī pavadi laiku ar draudzenēm?
:)

30.09.2013 15:08 |

Leseda

490

Reģ: 24.07.2012

Tas ka tagad viņs būs prom nedēļu liek man būt tadai kāda biju pirms sagajām kopā. Tikai viņs prot mani iedrošinat stumt uz priekšu...bet nu ir vēl kas...viņam patīk iedzert un darba visi viņam ir pļēguri.Pirms sagajām kopā dzēra ļoti. Arī tagad dīc katru vakaru ka grib aliņu..Bailes par to ka kad dosies uz jauno objektu viss atgriezīsies vecajā sliedēs.

30.09.2013 15:09 |

Donata

6299

Reģ: 15.11.2012

un uz cik ilgu laiku viņam plānots darbs tajā objektā?

30.09.2013 15:10 |

Riry

1557

Reģ: 09.05.2013

Man kā cilvēkam, kas pieradis, ka otrs var uz otru Eiropas galu aizbraukt uz 3 mēnešiem, šī problēma liekas smieklīga. Bet, nu ok.
Vislabākais veids, kā tikt galā ar vientulības sajūtu vismaz man ir mazāk pavadīt laika vienai mājās. Es bieži eju pie draudzenēm vai aicinu kādu ciemos, eju pie mammas. Skrienu, eju pa veikaliem vnk tāpat staigāju. Eju lasīt grāmatas nevis mājās, bet bibliotēkā. Protams, arī darbs man paņem daudz laika, tāpēc, kad atnāku mājās, neko vairāk kā gulta es neredzu un negribu :)

30.09.2013 15:11 |