Maza bērna raudāšana sabiedriskajā transportā

Ja tic teorijai par kolektīvo pieredzi, mūsdienās arī ar pareizām audzināšanas metodēm var izaugt mežoņi. Un tādu šobrīd ir daudz, ļoti daudz. Bet tas nav normāli.

Par sišanu taču nebija domāts pa galvu utml. Izlutinātam bērnam tādā brīdī ir jāparāda autoritāte; viena spēja kustība pa dibenu (pēršanu gan neatbalstu), noteikts balss tonis un stingrs aizrādījums, lai no tā rodas tas "šoks", kas vispirms aptur bļaušanu un tad liek bērnam apdomāties, ka viņš nav galvenais bērna-mammas attiecībās, tāpēc jāklausa un nedrīkst darīt to, ko grib.

stellaglmr, es tā dažreiz mēdzu nodomāt pie sevis, bet nē, pati nevarētu.

Veronika - kāpēc gan neapčamdīt veikalā preces? es arī reizēm apčamdu. es paņemu palasu, kas virsū rakstīts, reizēm paņemu un pēc tam varbūt nolieku. saprotams, ka bērnam nedotu ņurcīt lietas, kuru iepakojumus var sabojāt vai pilnīgi katru lietu, bet, ja bērns šausmīgi grib savām rokām kādu lietu aptausīt, kur drīkst aptaustīt je'bkurš cits cilvēks, kāpēc to neļaut bērnam darīt, ja viņš neko sliktu ar to lietu neizdara. protams, ka neļautu grāmatas sākt šķirstīt vai pluinīt, bet nu jā, kā nu kurš redz to situāciju. starp citu, es arī esmu mēģinājusi smaržot tējas paciņu vai ziepes.. nu un?? un man vairs sen kā nav 13 gadi

Nē nē,nejau tā ka neko nevar pačamdīt,es arī daudzas lietas paņemu,palasu..Vairak tas bija domāts par to ka bērns ņem un stiep pa veikalu,piemeram ir gadijies ka mans bērns nemanot paņem un spaida zefīrus,apģerbu veikalā drebes rauj,bet grida tak netīra

so.so, citādāk interpretēju teikumu:

bērns ( 6 gadi) ienāk veikalā salasa no visa veikala drēbes tā ka pilna kaudze rokās ,un nes mammai rādīt

sapratu tā, ka bērns pats sev izvēlējās drēbes, nevis apzināti gribēja izdarīt nerātnību. 6 gados tomēr bērns kontrolē savu rīcību. uzskatu, ka reālu nosodījumu un aizrādījumu var saņemt tikai tadā gadījumā, kad bērns apzināti rīkojies slikti, nevis gribēju, kā labāk vai vienkārši nezināšanas dēļ. jā, tad var paskaidrot, ka tā nebija smuki, bet kāpēc gan ne ar smaidu uz lūpām? :) nav jēga iztirzāt šo atgadījumu, jo uz to var paraudzīties no vairākām pusēm, bet gribu uzsvērt, ka nav viena pareizā un ideālā audzināšana, katra savu bērnu audzināsim pēc saviem uzskatiem, un pārējiem to nosodīt vai saukt citas par sliktām mātēm, nav tiesību.

raudoša zīdaiņa brēcieni vispār ir viena no cilvēkam kaitinošākajām skaņām, kuras vien dabā eksistē. turklāt bērnam pašam kaitē brēkt 2 h no vietas. situācija nav normāla, visiem ir diskomforts, par laimi, kaut kas tāds negadās bieži.

Es arī smaržoju visu, kam ir potenciāla smarža un visu aiztieku. Man tā patīk, neko man nepadarīs :D Lai apsargi domā, ko grib:)

āā''a atcerējos ko viens maximas apsargs stāstija manai mammai.
Tie apsargi,kas sēž pie kamerām,bieži redz ,ka mazie bēri paņem no plauktiem suliņas,konfektītes un citus niekus un sāk ēst. vecāki to redzot pagaida kad bērns apēd/izdzer un to papīrīti itkā nemanāmi kkur nogrūž :D Protams,ka apsargiem kamerās tādas lietas nepaliek nepamanītas un kad viņi iet klāt vecākiem sakot,lai maksā par apēsto,vecāki tēlo,ka neko nav redzējuši,neko nav darījuši. Kad apsargs pasaka,kad uz kameras viss ir redzams un uzfilmēts,tad neapmierināti samaksā par bērna apēsto. Nu tas ir šausmīgi :D ES saprotu,ka gadās,ka pavisam mazs bērns vēl nesaprot ,ka nedrīkst ņemt neko un taisīt vaļā,ēstbet ja vecāks pamana ,ka bērns tā izdarījis,nu tak nopērc to preci ,nevis iegrūd kkur.

Euphoria šādi bieži rīkojas arī pieaugušie. Pati esmu redzējusi, kā pieaugusi sieviete pilnīgi mierīgi veikalā ēd ābolu un uz apsarga aizrādījumu, ka tā nevar, saceļ histēriju.
Tāpat ik pa brīdim BezTabu par to runā - nu nedrīkst atvērt preces iepakojumu un to ēst, pirms neesi samaksājis.

uzskatu, ka reālu nosodījumu un aizrādījumu var saņemt tikai tadā gadījumā, kad bērns apzināti rīkojies slikti, nevis gribēju, kā labāk vai vienkārši nezināšanas dēļ

+++

Zili-rudzi nevjag neko interpetēt un filosofēt. Tās drēbes nebija nevienam domātas,viņš vnk. no visa veikala savāca visdažādākos kreklus,gan vīriešu ,gan sieviešu. Un aiznesa mammai parādīt,ko viņš ir savācis! Mamma jau arī neaizrādīja ar smaidu uz lūpām,viņa paņēma no viņa to kaudzi pateica,ka viņš malacītis,un pasauca mani ,un uzgrūda man tās drēbes,lai iznēsāju pa vietām. Nu nav tas normāli.

no tā, ko tu pašā sākumā rakstīji, sapratu citādāk un izteicu savas domas.

sin4a_r, Tev laikam nav pilns rublis :D nospied, nospied tos parazītus, ja reiz tādi jau sākuši rēgoties :D :D

p.s. aizķēra arī mazo suņu bazars. Tieši tā - uzlīme izsaka visu. Pirmkārt, paturiet arī prātā, ka citiem cilvēkiem no dzīvnieka var būt alerģija, a jūs viņu pa veikalu staipāt. Pārtika, apģērbs.. pie tā visa var pielipt kaut vai viena spalva. Nu nav jānotiek pat tam. Ja paši uzstājat, ka tas ir suns nevis žurka (kā daudzi mēdz aplamāt mazos suņus), tad arī ievērojat uz suņiem attiecinātos noteikumus.
Es savu VAS arī varētu pacelt un noturēt, nesot veikalā. Nevienam taču netraucēs, jo es stingri turēšu... Tas nenozīmē, ka tas ir jādara :D

Alexxa tur jau tā lieta. Ko var gribēt no bērna ja tādi vecāki.


Bet man jautājums,par šo tēmu. Teiksim esmu bieži rimī redzējusi pie sveramajām konfektēm, un tām želejkonfektēm,ka cilvēki pieiet,pagaršo dažas konfektes un tad izlem vai pirkt. Un nekad neesmu redzējusi,ka apsargs ietu kko aizrādīt. Tā drīkst vai nedrīkst darīt? Teiksim,ja kāds pagaršotu vīnogu man šķistu tas ir normāli,bet kā ir ar konfektēm? Laikam jau nedrīkst,bet neviens jau neliks maksāt par to vienu nogaršoto konfekti.?

Euphoria - RIMI nedrīkst neko garšot, principā arī par to vienu vīnogu apsargi tev var likt maksāt. Tomēr, neesmu reāli dzirdejusi, ka kāds ko tādu būtu piedzīvojis.

Bet man jautājums,par šo tēmu. Teiksim esmu bieži rimī redzējusi pie sveramajām konfektēm, un tām želejkonfektēm,ka cilvēki pieiet,pagaršo dažas konfektes un tad izlem vai pirkt. Un nekad neesmu redzējusi,ka apsargs ietu kko aizrādīt. Tā drīkst vai nedrīkst darīt? Teiksim,ja kāds pagaršotu vīnogu man šķistu tas ir normāli,bet kā ir ar konfektēm? Laikam jau nedrīkst,bet neviens jau neliks maksāt par to vienu nogaršoto konfekti.?

Arī esmu redzējusi, ka tā dara. Pašai nav drosmes, labāk nopērku saujiņu to konču un nogaršoju mājās, lai saprastu, vai garšo. Kā arī - nu nerādu bērnam tādu piemēru, lai nav jāslēpj papīrīši, kad bērns apēd kaut ko no plaukta. :D Cita lieta par iesvērtām končām/cepumiem, kur cena jau virsū, pie kases summa nemainīsies, ja veikalā kādu cepīti apēdīšu. Bet, par sveramajām, piemēram, šokolādes končām, domāju, ka var gan piesieties, jo normāla šoko konča dažus santīmus maksā.

Palasīju diskusiju uz atpakaļu un vēlos atvainoties Leksijai par to, kā es viņu nosaucu, tas bija nepiedodami. Savas domas es nemainu, bet man nevajadzēja tā iekarst un tik skarbi izteikties, to ļoti nožēloju. Piekritīšu, ka reizēm nepadomāju par to, kā es kādam kaut ko pasniedzu un centīšos laboties.

Mademoiselle!, pastāv jau uzskats, ka mazi bērni neko nesaprot, tāpēc ar viņiem nav jēgas runāt. Kā arī - vieglāk taču ir uzšaut pa pirkstiem, lai nelien, nevis skaidrot, kāpēc tā nedrīkst. Jaunās māmiņas reizēm pašas ir bērna prātā, ko no tādām var gribēt. Ne visas, bet daudzas, pilnīgi žēl to bērnu paliek.

grecia, galīgi garām, bērns vēl vairāk sāks spītēties un speciāli kritīs uz nerviem. Tas, ko tu apraksti, ir bērna pāraudzināšana, bet bērnus vajag audzināt. Sišana, bļaušana, iebiedēšana un citi brīnumi ir pēdējais, ko vajag darīt. Ar tādām metodēm bērnam mēģina ieaudzināt to, kam nav pieticis laika vai vēlmes iemācīt un normāli paskaidrot. Iedomājies sevi tādā situācijā. Piemēram - durvju rokturi visu laiku taisi vaļā ar labo roku, bet pēkšņi kāds nāk, bļauj, sit un ķērc virsū, ka tā nedrīkst. Atkal mēģini - atkal notiek tas pats, vai tad neieslēdzas spīts, nesaprašana un apjukums, par ko tev tā pēkšņi? Vai tad labāk un cilvēcīgāk nav noņemt roku no roktura un parādīt, ka ar otru roku durvis jātaisa vaļā, normāli paskaidrojot? Tas par to sišanu un pāraudzināšanu kā piemērs, ka bērnam ļauj visu un pēkšņi izdomā, ka tā nedrīkst ļaut tā darīt, pie tam - ar sišanas un iebiedēšanas paņēmieniem. Nav jau bērni nekādi dresējami dzīvnieki, kuri neko nesaprot. Suni arī spārdi, ja viņš neklausa, vai tomēr - normāli paskaidro un parādi? Lai gan - nebrīnītos, ja arī spārdītu.

Mademoiselle!, pastāv jau uzskats, ka mazi bērni neko nesaprot, tāpēc ar viņiem nav jēgas runāt. Kā arī - vieglāk taču ir uzšaut pa pirkstiem, lai nelien, nevis skaidrot, kāpēc tā nedrīkst. Jaunās māmiņas reizēm pašas ir bērna prātā, ko no tādām var gribēt. Ne visas, bet daudzas, pilnīgi žēl to bērnu paliek.

Tieši tā, un tas ir maldīgs uzskats. Bērni saprot un kā vēl saprot.
Un tāpēc arī par tiem ratiem iekarsu, jo ir tādas mammas, kas vēl pateiks kaut ko, jo redz, viņai ir vieta sabiedriskajā transportā ar bērnu ratos.
Jā, tu esi mamma, jā, tev ir bērns, jā tu esi ar ratiem, un jā, ir paredzēta vieta ratiem,bet tas nedod tiesības necienīgi izturēties pret citiem, esmu izbaudījusi reālu gadījumu.

marta(tā foršā). es tā domāju (ka nebūs auto,nebūs bērnu). nu un? pasaki,kas manā domāšanas veidā nav pareizi, ja es gribētu ar saviem bērniem doties pie ārstiem vai uz jebkurieni komfortā, nevis saspiestā un smirdīgā autobusā, kur pat ratus nevar nomāli ielikt?

Mademoiselle!, piekrītu. Reizēm pašai nākas saskarties ar tik vulgārām, rupjām un visādi citādi nepatīkamām jaunajām māmiņām un arī vecmāmiņām ar mazbērnu ratiņiem, ka, ja pati nebūtu mamma, domātu, ka visas tādas ir, brr. Tādas baigās karalienes, kaut vai veikalā - nostājas ejas vidū un kaut vai pāri lec, jo viņai, lūk, ir bērns ratos. Nu, man arī bērns ratos, tāpēc jau es neiedomājos pusi veikala okupēt tikai tāpēc, ka trūkst smadzeņu rievas, lai ratiņus malā pastumtu.
Par tiem pašiem ratiem sabiedriskajā, tas atkal koks ar diviem galiem. No vienas puses - mamma un viņas bērns ir cilvēki, kuriem šī vieta, pie tam vēl - speciāla - pienākas tajā pašā autobusā. Bet - tur jau stāv citi cilvēki, kuriem pat neienāk prātā paiet malā, lai atbrīvotu šo vietu, māmiņa stāv ejas vidū, citi burkšķ, ka netiek garām, kāpēc viņa tur stāv utt. Tas rada stresu viņai, kaitina citus un likumsakarīgi, ka gadās kādam uzšņākt. Jo nereti tā pati iekļūšana transportā ar ratiņiem ir grūta, jo visi spraucas garām, nereti vēl pagrūž vai aizķer. Citām mammām jau lūgšanās, lai palaiž spec. paredzētajā vietā ir tik tālu, ka uzreiz jau iekāpjot autobusā saltā tonī ar terminatora skatienu paziņo, lai palaiž, visi taču ir cilvēki. :)
Un kur no vēl no tādām dažām labām sagaidīt, lai savam bērnam māca paiet maliņā vai neaiztikt kaut ko, klusāk uzvesties sab. vietā, ja pašas tādas ne tuvu nav? Bērns to pašu arī iemācās - ahā, mamma dara tā - es arī tā darīšu.
Man arī nereti visādi gadās ar svešiem bērniem un citiem pieaugušajiem, kuriem katastrofāli audzināšanas trūkst, bet neatļaujos visus likt vienā maisā, jo tā gluži nav.